uldis.dobelis
Pēc mājokļa remontēšanas un labiekārtošanas aktīva perioda, Latvijas iedzīvotāji plāno koriģēt prioritātes un tuvākajos gados vairāk pievērsties ceļošanai. Tomēr arī dzīvesvietas jautājums nezaudēs aktualitāti – arī nākotnē kredīti tiks noformēti galvenokārt nekustamā īpašuma savešanai kārtībā un dzīves apstākļu uzlabošanai. Šāds secinājums izriet no tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpētes kompānijas Kantar veiktās aptaujas datiem.
Pētījumā noskaidrots, ka iepriekšējos trīs gados jaunas kredītsaistības uzņēmusies nepilna piektdaļa Latvijas iedzīvotāju. No tiem gandrīz trešdaļa jeb 32% respondentu bija aizņēmušies naudu no bankas vai nebanku kreditētāja, lai remontētu mājokli. Tas lielā mērā skaidrojams ar pandēmijas izraisīto mājsēdi, kad izklaides iespējas, tostarp ceļošana, bija ierobežotas, un daudzi cilvēki izmantoja brīvo laiku mājas remontēšanai. Uz renovācijas un siltināšanas darbiem pamudināja arī pērn pieaugušās apkures un elektrības cenas. Liels pieprasījums bija arī pēc lietotām automašīnām, kam naudu aizņēmās 20% no visiem kredītņēmējiem. Vēl 18% nokārtoja kredītu sadzīves tehnikas iegādei un 15% – ikdienas tēriņu segšanai.
Savukārt pārskatāmā nākotnē Latvijas iedzīvotāji vēlas brīvos līdzekļus ieguldīt pasaules izzināšanā un atpūtā aiz valsts robežām, kam nevarēja nodoties pandēmijas gados. To plāno darīt lielākais respondentu īpatsvars – 35%. Aktualitāti saglabās arī mājokļa remontēšana un dzīves apstākļu uzlabošana. 31% respondentu plāno veikt mājokļa remontu, 26% iegādāties sadzīves tehniku un vēl 21% – mēbeles. Liela daļa aptaujāto arī aizdomājušies par veselības jautājumiem, kam iepriekšējos gados medicīnas iestāžu apmeklējuma ierobežojumu dēļ nesanāca veltīt pienācīgu uzmanību. 28% ieplānojuši ārstu apmeklējumu un medicīnisku manipulāciju veikšanu.
Ne visus tēriņus izdosies segt no uzkrājumiem, tādēļ mazliet vairāk nekā puse respondentu apsver iespēju izmantot kādu bankas finanšu instrumentu. Populārākais no tiem ir patēriņa kredīts, ko sliecas noformēt 62% no potenciālajiem kredītņēmējiem, kamēr 31% varētu izvēlēties kredītkartes sniegtās iespējas norēķināties par pirkumu un vēlāk atmaksāt līdzekļus.
«Naudas aizņemšanās bankā ir pārbaudīts veids lielāku pirkumu finansēšanai, tomēr nestabilos ekonomiskajos apstākļos ir svarīgi ļoti nopietni izvērtēt katru kredīta piedāvājumu. Salīdzināt procentu likmes, komisija maksu un citas gala summu veidojošās pozīcijas. Labāk ieguldīt vairāk laika meklējumos un atrast patiešām izdevīgāko piedāvājumu, nevis pēc tam vairākus gadus pārmaksāt paša vieglprātības dēļ,» aicina Bigbank Latvija vadītājs Edgars Surgofts.
No visiem aptaujātajiem 15% domā, ka viņiem tuvākajos gados būs vajadzīga finansētāja palīdzība mājokļa remontēšanā, 14% vēlēsies nopirkt automašīnu un 13% plāno tikt pie nekustamā īpašuma.
Kantar oktobrī veica iedzīvotāju aptauju piecās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā un Bulgārijā. Latvijā aptaujāti 1004 respondenti.
Par Bigbank
Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
