9. maiju plāno noteikt par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu

Saeima ceturtdien nolēma izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodot likumprojektu par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu 9.maijā.

Likumprojektu parlamentā iesniedza koalīcijas deputāti Mārtiņš Šteins (AP), Juris Pūce (AP), Ainars Latkovskis (JV), Krišjānis Feldmans (K), Raivis Dzintars (NA), vēsta LETA.

Likumprojekta mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas sākto militāro agresiju Ukrainā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Ar šo likumprojektu 9.maijs visā Latvijas teritorijā būtu noteikts par Ukrainas upuru piemiņas dienu, godinot pret Ukrainu sāktās Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.

Šajā piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas – līdzās Latvijas karogam sēru noformējumā jānovieto Ukrainas karogs.

Tāpat rosināts, ka šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīko un arī pašvaldība neizsniedz atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Tāpat likumprojekts paredz, ka pašvaldība anulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Tāpat likumprojekts paredz, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.

Iecerēts, ka likumprojekts stātos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas un spēku zaudētu jau šī gada 11.maijā.

Likumprojekta autori arī atgādina, ka 9.maijā bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Pirms pandēmijas šajā dienā katru gadu tika rīkots publisks pasākums pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās.