uldis.dobelis
Stikla pārstrāde ir viens no veidiem, kā varam saudzēt vidi, ietaupīt dabas resursus un samazināt atkritumu daudzumu. Tomēr ir svarīgi izprast, ka visi stikli nav vienādi – to izgatavošanas tehnoloģija, ķīmiskais sastāvs un īpašības ir atšķirīgas, tāpēc tie ir jāšķiro un arī jāpārstrādā atšķirīgi, skaidro ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma «Zaļā josta» vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
Latvijā ik gadu tirgū nonāk simtiem tonnu stikla iepakojuma, kura savākšana un pārstrāde kļūst aizvien nozīmīgāka vides aizsardzībai un aprites ekonomikas attīstībai.
Eiropas Savienībā vidēji pārstrādā aptuveni 80% stikla iepakojuma, taču katrā dalībvalstī rādītāji var būt citi. Austrijā, Nīderlandē un Zviedrijā stikla pārstrādes apjoms ir vēl lielāks un pārsniedz 85%, savukārt Luksemburgā tas ir pat 99%, Šveicē – 95%, kamēr Latvijā vien aptuveni 70%.
«Mēs visi ikdienā izmantojam dažādus stikla priekšmetus – glāzes, burkas, pudeles, vāzes, spoguļus, dekorus. Stikla iepakojuma lieliskākā īpašība – tiem nav termiņa, tos var lietot teju mūžīgi, ja šķiro pareizi,» saka Sprūde-Nesenberga.
Atslēgas vārdi ir pareiza šķirošana. Jāatceras, ka ne viss stikls ir piemērots ievietošanai stikla iepakojumam paredzētajos konteineros, jo dažādiem stikla veidiem ir atšķirīgs sastāvs un pārstrādes iespējas.
Pārkausē zemākā temperatūrā
Pateicoties ilgmūžībai, ķīmiskajai izturībai un atkārtotas pārstrādes iespējām bez kvalitātes zuduma, stikls ir viens no visvērtīgākajiem pārstrādājamiem resursiem. Turklāt stikls ir dabai draudzīgs resurss, jo tas ir pilnībā pārstrādājams – teorētiski to var pārstrādāt neierobežotu reižu skaitu.
Stikla pārstrāde ir svarīga gan apkārtējai videi, gan aprites ekonomikai. Izmantojot pārstrādātu stiklu, samazinās nepieciešamība pēc jaunu izejvielu ieguves – kvarca smiltīm, sodas un kaļķakmens, tā tiek saudzēti dabas resursi un samazināts enerģijas patēriņš.
Pilnīgi jauna stikla izgatavošanai ir nepieciešams ļoti apjomīgs enerģijas daudzums. Stikla ražošanu parasti sāk ar viendabīga maisījuma – šihtas – sajaukšanu. To veido kvarca smiltis, soda, krīts un citas vielas. To nogādā kausēšanas krāsnīs, kur temperatūra sasniedz 1500 grādus pēc Celsija. Izmantojot pārstrādātu stiklu, enerģijas patēriņš samazinās, jo iepriekš izmantotu stiklu var pārkausēt zemākā temperatūrā.
Kāpēc ne visu stiklu var pārstrādāt?
Lai arī stikls ir vērtīgs pārstrādes materiāls, ne visi stikla veidi ir piemēroti pārkausēšanai. Ir vairāki iemesli, kāpēc dažus stikla veidus nevar pārstrādāt kopā ar citiem, taču galvenais – ķīmiskie piemaisījumi.
Sodas-kaļķa stikls, no kura izgatavots pudeles un burkas, ir ķīmiski atšķirīgs no logu stikla, rūdītā stikla vai kristālstikla. Pievienojot dažādu ķīmisko sastāvu stiklu kopējai pārstrādes plūsmai, stikla īpašības mainās, un tas var padarīt galaproduktu nestabilu un nedrošu.
Dažādi stikla veidi kūst dažādās temperatūrās. Logu stikls un rūdītais stikls ir izturīgāki un kūst augstākā temperatūrā nekā pudeļu stikls, kas paredzēts iepakojumam. Tāpēc šo stiklu sajaukšana vienā pārkausēšanas procesā var radīt problēmas, jo daži stikla veidi nesakūst vienmērīgi, un tas traucē radīt jaunu kvalitatīvu stikla produktu.
Spoguļu stiklu nedrīkst izmest stiklam paredzētajā konteinerā, jo tas ir kompozītmateriāls – tā sastāvā ir citi piemaisījumi, kas pēc savām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām atšķiras no pudeļu vai burku materiāla. Tāpēc arī pārstrāde spoguļstiklam būs citādāka.
Spoguļstiklam bieži ir uzklāts metāla pārklājums, kas padara pārkausēšanu sarežģītāku un var piesārņot pārstrādes materiālu ar nevēlamiem piemaisījumiem.
Ne visi stikli ir vienādi
Katram stikla veidam ir savas īpašības, kas nosaka pielietojumu un pārstrādes iespējas. Pudeles un burkas ir visbiežāk pārstrādātais stikla veids. Tā izgatavošanai parasti izmanto sodas-kaļķa stiklu, kuru var viegli pārstrādāt. Iepakojuma stiklu var pārkausēt un atkārtoti izmantot, izgatavojot jaunas pudeles un burkas.
Logu un automašīnu stikls bieži vien satur metāla oksīdus un citus piemaisījumus, kas padara tos grūtāk pārstrādājamus. Automobiļu logu stiklu var būt grūti pārstrādāt, jo tas ir rūdīts un bieži vien laminēts ar plastmasas slāni aizsardzībai sadursmes gadījumā.
Rūdītais stikls, ko izmanto dažādos būvmateriālos un mēbeļu izgatavošanā, ir izturīgāks pret triecieniem, jo tas ir īpaši apstrādāts augstā temperatūrā, bet tas ir arī grūti pārstrādājams. Rūdīts stikls bieži saplīst nelielās, asās šķembās, kas var apdraudēt pārstrādi.
Spoguļstikls satur dažādus ķīmiskos pārklājumus un metāla slāņus, kas padara to nepiemērotu parastai stikla pārstrādei.
Kristālstiklā parasti ir augsts svina oksīda saturs, kas piešķir izteiktu mirdzumu un svaru, taču tas padara to grūtāk pārstrādājamu, jo svina klātbūtne pārstrādes procesā ir bīstama videi un cilvēku veselībai.
Kā izmanto pārstrādāto stiklu?
Pārstrādātu stiklu izmanto dažādiem mērķiem atkarībā no kvalitātes un specifiskajām īpašībām. Lielāko daļu pārstrādātā stikla izmanto, lai ražotu jaunas pudeles un burkas.
Pārstrādātu stiklu bieži izmanto celtniecības materiālu, piemēram, asfalta un betona maisījumu izgatavošanā, lai nodrošinātu papildu izturību. Daļu pārstrādātā stikla pārvērš šķiedru vilnas materiālos, ko izmanto ēku siltumizolācijā.
Pārstrādātu stiklu izmanto dekoratīvo un mākslas priekšmetu ražošanā, jo tam var piešķirt dažādas formas un krāsas.
Konteinerā vai depozītā
Latvijā stikla iepakojumu savāc depozīta sistēma, ražotāju atbildības sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.
Pie daudzdzīvokļu namiem un privātmājām parasti ir izvietoti īpaši stikla šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji var izmest izskalotas un no produktu atliekām atbrīvotas tukšas stikla pudeles un burkas. Drīkst izmest arī saplēstas burkas un pudeles, uz tām var būt etiķetes un folijas paliekas. Šis stikls nonāk atkārtotā pārstrādē.
Līdz ar privātmāju un daudzdzīvokļu namu konteineriem šķirošanas tvertnes ir izvietotas dažādās publiskās vietās, piemēram, lielveikalos un pie ielu krustojumiem. Šajos konteineros var izmest dažādu veidu stiklu, lai tas nonāktu pārstrādē.
Spoguļu stiklu var nodot speciālās savākšanas akcijās vai aizvest uz šķirošanas laukumu.
Kopš 2022. gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem nodot tukšās stikla pudeles un saņemt atpakaļ depozīta maksu. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tirgū laisti 415 miljoni depozīta iepakojumu, bet nodoti 340 miljoni, tātad iepakojuma atpakaļ nodošanas rādītājs šobrīd ir 82%. No visiem tirgū laistajiem iepakojumiem 47% ir PET pudeles, 29% – skārdenes, 15% – atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles. Vēl 9% ir vienreizlietojamās stikla pudeles.
Kā liecina aktuālie Depozīta iepakojuma operatora dati, šobrīd vislabākie atpakaļ nodošanas rādītāji ir atkārtoti uzpildāmajām stikla pudelēm – šī gada pirmajos deviņos mēnešos nodoti teju 90% šāda veida stikla pudeļu. Šīs pudeles nodod dzērienu ražotājiem, kuri tās izmazgā, uzpilda un atkal laiž tirgū. Vienu pudeli var izmantot vairāk nekā desmit reizes. ◆
Reklāma