Rudenī ir lielāka interese par iespējām pārcelties uz dzīvi pansionātā – viens no smagākajiem pārbaudījumiem vecam cilvēkam ir nest malku un ik dienas pašam kurināt krāsni. Rudenī – 1. oktobrī – atzīmē arī Starptautisko Veco ļaužu dienu.
“Pansionātu meklē tad, kad paši vairs netiek galā,” secina pansionāta “Rokaiži” lietvede Egita Karele, attiecinot to gan uz vecajiem cilvēkiem, gan viņu tuviniekiem – kopt guļošu cilvēku ir fiziski un garīgi smags darbs, kas ne visiem ir pa spēkam.
Pansionāts ir ne tikai iespēja būt aprūpētam, bet arī turpināt sociālo dzīvi un reizēm apgūt arī jaunas prasmes – “Rokaižos”, piemēram, pirms Dārza svētkiem pulciņš rokdarbnieku mācījušies taisīt kreppapīra puķes.
Šogad uz “Rokaižiem” pārcēlies 31 klients, pavisam nu ir 120 iemītnieku, kas apdzīvo gan jauno korpusu, gan muižas ēku. Pērn rudenī vecajā ēkā ierīkoja arī centralizēto apkuri, tā kā vairs nevar jokot – joprojām dzīvo kā muižas laikos. Arī veļu vairs nemazgās kā senāk – šomēnes tiek likts jauns veļas automāts un žāvētājs.
“Toreiz, kad uznāca krīze, likās, ka vairs uz pansionātu nenāks. Bet nāk joprojām, tikai tagad ved ļoti smagā stāvoklī, nereti dokumenti tiek kārtoti, cilvēkam slimnīcā esot,” teic E. Karele.
Šobrīd ir gan brīvas vietas, gan arī cilvēki, kuriem jāpagaida – plānojot izmitināšanu, jāņem vērā gan veselības stāvoklis, gan saderība. Brīva vieta kungu istabiņā nederēs kundzei, vienā istabiņā liek arī tos, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.
Lielās istabas pārdalītas arī vecajā muižā, tagad istabiņās mitinās ne vairāk par četriem. Ja grib dzīvot viens pats, kādu laiku apstākļu sakritības dēļ tā var izdoties, bet to nevar izvirzīt kā prasību. Ja grib pats savu istabu, jādomā par privātu pansionātu, spriež E. Karele. Uzturēšanās maksa “Rokaižos” ir 240 latu mēnesī.
Plašāk lasiet 26. septembra “Kursas Laikā”.
