Apsekojot darba vietas un veicot tajās darba vides risku faktoru
novērtēšanu, uzmanība tiek vērsta arī uz darba vietās izvietotajiem
informatīvajiem materiāliem. Lielākoties tās ir darba drošības
zīmes, kas atrodas gan darba zonās, gan……
Aktuāls ir jautājums par drošības zīmju izvietošanas un
uzstādīšanas vietām, jo daudz darba devēju vai darba aizsardzības
speciālistu to uztver neapdomīgi, pat vieglprātīgi. Proti, drošības
zīmes netiek uzstādītas paaugstinātā trokšņa vai ķīmisko vielu
iedarbības vietās, kā arī zonās, kur darbs tiek veikts ar
stacionārajām iekārtām, pacēlājiem.
Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.400 „Darba
aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā” norādīts, ka
drošības zīme ir „uz konkrētu objektu, darbību vai situāciju
attiecināma zīme, signālkrāsojums, akustisks vai roku signāls, kā
arī vārdiska saziņa, kas sniedz drošības informāciju darba vietā”.
Sniegtā atsauce uz otrā punkta noteikumiem demonstrē, ka drošības
zīmes ir uzstādāmas konkrētos objektos, t.i., darba vietās, nevis
darba zonās.
Darba vietās pēc situācijas uzstāda aizlieguma,
rīkojuma, brīdinājuma, pirmās palīdzības, evakuācijas un
ugunsdrošības zīmes, kā arī signālkrāsojumus. Vērtējot drošības
zīmju nozīmību, tās nedrīkstētu izmantot kā vispārēju simbolu
kopējās darba telpas apzīmēšanai, piemēram, uzstādot tās ražošanas
zonā pie koridoru sienām vai uz būvkonstrukcijām tālu no darba
izpildes vietām.
Lai arī drošības zīmju uzstādīšanai ir vienots mērķis,
to izvietojums katrā darba vietā atšķiras, tāpat dažādas ir to
pielietojuma nozīmes. Tādējādi ražošanas uzņēmumos, kur vienā telpā
atrodas vairākas darba vietas, drošības zīmes jāuzstāda tajās, kur
ar darba aizsardzības pasākumiem nav iespējams ierobežot vai
samazināt kaitīgo riska faktoru iedarbību. Šādu darba vietu vides
riska faktorus nepieciešams izvērtēt, jo īpaši ņemot vērā darba
izpildes laiku un bīstamību, piemēram, darbs ar celšanas iekārtām,
pie stacionārās urbjmašīnas vai slīpripas, kā arī citām ražošanā
izmantojamām iekārtām.
Uzstādot drošības zīmes bīstamajās darba vietās,
nodarbinātie tiek informēti par rīcību ne tikai darba uzsākšanas
brīdī, bet arī darba laikā. Tas nozīmē, ka izvietoto drošības zīmju
prasības attiecas uz viesiem nodarbinātajiem, kuri strādā
konkrētajā darba vietā. Kā uzskatāmu piemēru var minēt darbu pie
slīpripas – nosakot darba vides riska faktorus, veicot slīpēšanas
darbus, atzīmējama arī šķembu veidošanās no apstrādājamā materiāla,
kas var nokļūt nodarbināto acīs. Lai novērstu nelaimes gadījuma
iespējamo risku, darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam
šajā vietā noteikti jāuzstāda rīkojuma zīme par individuālo
aizsardzības līdzekļu lietošanu darba laikā. Drošības zīmes darba
vietā uzstāda pie iekārtas vai uz tās piemērotā augstumā, proti,
nodarbinātā redzes laukā.
Drošības zīmju izvietošana uz iekārtām vairāk
attiecināma uz mobilo darba aprīkojumu, kuru lietojot, uz
nodarbinātajiem attiecas tie paši noteikumi, kas ievērojami pie
stacionārajam iekārtām.
Nedaudz atšķirīgi ir drošības zīmju izvietošanas
noteikumi būvniecības objektos un bīstamo vielu uzglabāšanas
vietās. Proti, būvniecības objekti pēc sava raksturojuma ir slēgta
teritorija, kurā tiek veikti būvdarbi dažādos ciklos. Saskaņā ar MK
noteikumiem Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”
darba drošības zīmes tiek izvietotas pie būvobjekta teritorijas un
būvobjektā, tādējādi galvenais būvuzņēmējs informē nodarbinātos un
citas personas par aizsardzības pasākumiem bīstamo darba vides
faktoru ierobežošanā, kā arī sniedz informāciju par rīcību
ugunsgrēka gadījumā, tostarp norādes uz evakuācijas izejām. Papildu
informācija par būvlaukuma teritorijā izvietotajām drošības zīmēm,
materiālu izvietošanas laukumiem, transporta un gājēju ceļiem un
iekārtu uzstādīšanas vietām tiek uzrādīta, sastādot darba
aizsardzības plānu.
Tāpat objekta vai telpu apzīmējumam ar drošības zīmēm
ir liela nozīme bīstamo vielu uzglabāšanā. Telpas vai darba zonas,
kurās tiek novietoti vai uzglabāti liela daudzuma ķīmisko vielu
maisījumi, apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm, kam jābūt
izvietotām vielu uzglabāšanas teritorijā vai arī uzstādītām uz
noliktavu durvīm.
Darba devējam, īstenojot pasākumus drošības zīmju
izvietošanā un uzturēšanā, jāņem vērā arī noteiktā atbildība par
nodarbināto iepazīstināšanu ar to nozīmi, kā arī instruktāžu
drošības zīmju lietošanā. Noteikta veida apmācības var veikt visam
nodarbināto kolektīvam vienlaicīgi, katrai nodarbināto grupai
atsevišķi, kā arī individuāli apmācot katru nodarbināto.
Instruktāžu par drošības zīmju lietošanu var veikt arī darba devēja
norīkots darba aizsardzības speciālists, kompetentā institūcija vai
kompetentais speciālists darba aizsardzībā uz noslēgtā līguma
pamata. Apmācības par drošības zīmju lietošanu tiek reģistrētas
darba vietas instruktāžas žurnālā vai atsevišķā apmācības
protokolā.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi
šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos,
aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas
Kurzemes reģiona konsultāciju centrā Ventspilī, Lauku ielā 2, kā
arī zvanot pa tālruņiem 63624949 un
28359178 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu
[email protected].
Latvijas Darba devēju konfederācijas
reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas
Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba
drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”
1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas
reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba
tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku
piemērošanu” ietvaros.
Normal 0
false
false
false
/* Style Definitions */ table.MsoNormalTable
{mso-style-name:”Table Normal”; mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:”Times
New Roman”; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400;
mso-bidi-language:#0400;}
