Ja seko ticējumam „Kāds 1. decembris, tāda ziema”, tad februārim vajadzētu būt ar mērenu salu un mēnesim atbilstošu nokrišņu normu. Savukārt 20. augusts un 27. decembris paredz nokrišņiem bagātu Sveču mēnesi. 12. janvārī pēc kautas cūkas liesas varēja vērot, kāda būs atlikusī ziemu. Liesa pārsvarā bija gluda, bet ar sabiezinājumiem uz beigām. Tas norāda, ka februārī un martā varētu būt daudz nokrišņu. Arī čiekuri egļu galotnēs, pēc kuriem jau vasarā varēja secināt, ka ziema būs stingrāka uz otru galu, mazina silta februāra iespējamību, savā blogā raksta dabas vērotājs Vilis Bukšs.
Puteņu mēnesis šogad rādās būt pārsvarā ar nelielu un mērenu salu, kad dienām, kad temperatūra tuvu nullei, strauji seko sala dienas. Ja pilnā mēnesī (2. februāris) iespējams ilgstošāka un stiprāka sala laiks, tad februāra otrajā pusē, jaunā mēnesī (17. februāris), varētu būt dienas ar atkušņiem. Februāra beigās, dilstošā mēnesī (24. februāris), saulainās dienās iespējams sajutīsim arī pavasara klauvējienus, kad sniegs jau smaržos pēc pavasara. Bet līdz īstam pavasarim vēl būs tālu.
“Kopumā februāris būs tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādītājiem gan nokrišņu, gan temperatūru ziņā. Arī sniega sega nekur nepazudīs, bet vietām tikai pieaugs,” prognozē V. Bukšs.
Foto – Pixabay
