Esošais regulējums vēja parku būvniecības jautājumā ir pietiekams, un iedzīvotāju iniciatīvu par vēja parku būvniecības ierobežošanu Kurzemes piekrastē nebūtu nepieciešams īstenot, uzskata Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā trešdien skatītajā iniciatīvā aicināts nodrošināt, lai normatīvajos aktos tiktu noteikts vēja elektrostaciju izbūves aizliegums visā Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ietverot piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjoslu, “ņemot vērā šo būvju neatgriezenisko ietekmi uz ainavu, dabas vērtībām, piekrastes mežu teritorijām, tūrisma nozari, valsts drošību un vidi kopumā”, vēsta LETA.
KEM valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle sēdē norādīja, ka attiecībā uz tiem vēja parkiem, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, obligāti ir jāveic pilnais ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Tas nozīmē, ka tad, kad attīstītājs ir veicis IVN, Valsts vides dienests (VVD) to izvērtē un sniedz savu atzinumu.
Rozentāle atzīmēja, ka ministrija kopš pagājušā gada veic IVN reformu, lai turpmāk IVN var sākt tikai tad, ja pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteikts, ka tur ir atļauta vēja parku būvniecība. Viņa norādīja, ka KEM vēlas dot pašvaldībām tiesības lemt par vēja parku attīstību savā. Proti, KEM priekšlikums paredz ļaut pašvaldībām atteikt projektu, ja tajā jau attīstās vēja parki ar jaudu 150 megavatu apjomā. Šie likuma grozījumi šobrīd ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Rozentāle pauda, ka IVN reforma paredz arī ieviest mehānismu, kā vērtēt vēja parku kumulatīvo ietekmi, tāpat tiekot strādāts arī pie vēja parku ekspluatācijas noteikumiem.
Viņa atzina, ka tas ir likumdevēja ziņā, kā virzīties ar iniciatīvā piedāvāto priekšlikumu, bet, ministrijas ieskatā, šī brīža regulējums esot pietiekams, un priekšlikumu īstenot nebūtu nepieciešams.
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļas vadītāja Inguna Tomsone norādīja, ka, ja par šiem jautājumiem būtu komunicēts ar iedzīvotājiem, tad nebūtu šīs iniciatīvas. Viņas ieskatā, enerģētikas attīstības plāni “ņēmuši virsroku visam”. Tomsone vērtēja, ka normatīvais regulējums iepaliekot visiem procesiem un pašvaldības un plānotāji šajos procesos jūtoties kā ķīlnieki.
Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) sprieda, ka vēja parku jautājums ir politiskās attieksmes jautājums. Proti, tas esot par to, vai valsts atbalsta zaļo kursu vai to neatbalsta.
Savukārt deputāts Edgars Tavars (AS), atsaucoties uz viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) lēmumu daļēji apturēt Bauskas un Preiļu pašvaldību teritorijas plānojumus, norādīja, ka jāatsakās no ministra tiesībām ar administratīvu rīkojumu apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka nedrīkst ignorēt iedzīvotāju viedokļus.
Komisija sēdes noslēgumā lēma iniciatīvu par Kurzemes piekrasti bez vēja parkiem virzīt nodošanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Jau ziņots, ka iniciatīva par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām ir vērsta uz to, lai aizsargātu Kurzemes piekrasti no vēja elektrostaciju izbūves Baltijas jūras piecu kilometru aizsargjoslā. Tajā norādīts, ka šajā teritorijā tiek plānoti vairāki liela mēroga vēja parki ar līdz 250 metru augstām turbīnām, kuru izbūvei paredzēts izcirst simtiem hektāru piejūras mežu.
Tās iesniedzēji uzsver, ka šādi projekti neatgriezeniski mainītu piekrastes ainavu, apdraudētu dabas vērtības, putnu migrācijas ceļus, kāpu ekosistēmas un kultūrvēsturiskos zvejniekciemus, kā arī negatīvi ietekmētu vietējo tūrisma uzņēmējdarbību. Papildus tiek norādīts uz iespējamām sekām valsts militārajai drošībai, jo turbīnas var traucēt radiolokatoru darbību.
Iniciatīvā uzsvērts, ka piekrastes zona ir unikāls dabas un kultūrvēsturisko vērtību kopums, kur atrodas vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas, tostarp Grīņu dabas rezervāts, Slīteres nacionālais parks, “Ziemupe”, “Sārnate” un citi “Natura 2000” objekti.
Ar iniciatīvu iedzīvotāji prasa Saeimai grozīt Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, skaidri nosakot, ka piekrastes aizsargjoslā vēja elektrostaciju būvniecība ir pieļaujama tikai tad, ja to tieši atļauj Aizsargjoslu likums.
Tāpat tiek aicināts liegt jaunu projektu virzību, apturēt ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanu neatļautās teritorijās un nodrošināt stingrāku kontroli jau esošo vēja parku darbībai.
Iniciatīvu parakstījuši 10 170 Latvijas pilsoņi, un to atbalsta vairākas Kurzemes un valsts mēroga nevalstiskās organizācijas, kas uzsver nepieciešamību saglabāt piekrasti kā nozīmīgu dabas, ainavas un kultūras vērtību nākamajām paaudzēm.
Foto – Pixabay
