Valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vēsta LETA.
Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.
Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Plānots, ka abos gadījumos – gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Prese konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka šobrīd, pateicoties degvielas cenas kāpumam, valsts nodokļu veidā gūst papildu ienākumus mēnesī 6,7 miljonu eiro apmērā.
Līdz ar to, pēc Ašeradena skaidrotā, valsts intervence degvielas tirgū uz trīs mēnešiem ir 20 miljonu eiro apmērā, un tā būs fiskāli neitrāla, jo to kompensēs papildu ieņēmumi. Arī akcīzes samazināšana marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, būšot fiskāli neitrāla.
Savukārt, runājot par iespējamu akcīzes nodokļa likmes samazināšanu arī benzīnam, Ašeradens sacīja, ka patlaban situācija ar benzīna cenu tiek uzmanīgi monitorēta un Ekonomikas ministrija reizi divās nedēļās par to informēs valdību.
“Ja situācija attīstīsies nevēlamā virzienā, tad tiks vērtēta arī benzīna akcīzes likme,” teica Ašeradens. Viņš piebilda, ka par valdības pieņemtajiem lēmumiem jau ir informējis Lietuvas un Igaunijas finanšu ministrus, bet nākamnedēļ informēs pārējo Eiropas valstu finanšu ministrus, lai koordinētu savstarpējo rīcību.
Finanšu ministrs piebilda, ka, turpinoties degvielas cenu kāpumam, tiks vērtēti arī citi kompensējošie pasākumi, taču tiem Ašeradena ieskatā ir jābūt fiskāli neitrāliem.
FM norāda, ka pēc samazinājuma Latvijā akcīzes likme kļūs par zemāko Baltijas valstīs. Pašlaik zemākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā ir Igaunijā – 428 eiro par 1000 litriem, kamēr Lietuvā tā ir 553,6 eiro.
Vienlaikus Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – koordinē rīcību, lai mazinātu tirgus šoku un degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem. Igaunija sākotnēji bija plānojusi no 1. maija paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, taču pašlaik no šī soļa plāno atteikties, savukārt Lietuva virzās uz līdzīgiem risinājumiem kā Latvija, informē FM.
Sagatavotais likumprojekts paredz pagaidu risinājumu ārkārtas situācijā, ko izraisījuši globāli naftas piegādes traucējumi. Kopš februāra beigām būtiski pieaugušas gan naftas, gan degvielas cenas – Latvijā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena pieaugusi par aptuveni 30%, sasniedzot apmēram divus eiro litrā.
FM norāda, ka degvielas cenu kāpums rada būtisku slogu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī ietekmē publiskā sektora darbību, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības, drošības un aizsardzības dienestus. FM aprēķini liecina, ka bez iejaukšanās papildu izmaksas Latvijas ekonomikai varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro mēnesī.
Vienlaikus FM prognozē, ka akcīzes nodokļa samazināšanas fiskālā ietekme uz valsts budžetu varētu būt tuvu neitrālai, jo degvielas cenu kāpums palielina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus.
Valdība otrdien slēgtajā daļā skatījusi arī Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par degvielas cenas samazināšanas pasākumiem. Ziņojums skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un tam ir ierobežotas pieejamības statuss.
Ziņojumā esot iekļauta informācija par esošās situācijas novērtējumu degvielas tirgū pēc konflikta sākuma Tuvajos Austrumos un tā ietekmi uz naftas produktu cenām Latvijā, degvielas cenu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm, valsts naftas produktu drošības rezervju situāciju un Latvijas dalību Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) kolektīvajā rīcībā.
Vienlaikus ziņojumā iekļauta informācija par priekšlikumiem degvielas cenu stabilizācijai, tostarp iespējamajiem nodokļu instrumentiem un citu Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību līdzīgā situācijā.
Tāpat EM pauda, ka degvielas fiziskā pieejamība Latvijā patlaban nav apdraudēta, proti, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” monitoringa dati apliecina, ka krājumi tirgotāju akcīzes noliktavās ir pietiekami. Galvenais izaicinājums ir cenu pieaugums, ko nosaka starptautisko biržas cenu dinamika.
Pēc valdības sēdes preses konferencē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ziņojumā bija izklāstīti veidi, kā mazināt degvielas cenu.
Valainis atzīmēja, ka pašreizējie valdības lēmumi ir balstīti principā, ka papildu nodokļu ieņēmumi, kas rodas cenu pieauguma dēļ, tiek novirzīti atpakaļ sabiedrībai, lai mazinātu inflācijas ietekmi.
Viņš norādīja, ka valdībā izskatīts priekšlikums ieviest virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem, lai uzraudzītu un ierobežotu piecenojumus, nodrošinot, ka cenu kritums pasaules tirgos atspoguļojas arī vietējā tirgū.
Ministrs uzsvēra, ja šāds mehānisms tiks virzīts tālāk, tā būs iejaukšanās tirgū, kas kopumā nav uzskatāma par ekonomiski vēlamu, taču pašreizējā situācijā ir nepieciešama. Tuvākajā laikā plānotas konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, lai mazinātu iespējamos Satversmes tiesas riskus.
Ministrs arī norādīja, ka ir uzklausīti nozares iebildumi par attiecīgo likumprojektu, un nedēļas laikā tas tiks pilnveidots. Plānots, ka nākamnedēļ varētu virzīt Degvielas cenu uzraudzības likumprojektu, kas regulēs tirgus dalībnieku piecenojuma praksi.
Foto – Pixabay
