Piektdiena, 17. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta
weather-icon
+7° C, vējš 1.86 m/s, ZA vēja virziens
ReKurZeme.lv bloku ikona

Ziemas un pavasara āda – vai nepieciešams mainīt sejas krēmu?

Latvijā pavasaris bieži tiek gaidīts kā atelpa pēc aukstās sezonas, taču ādai tas var būt tikpat izaicinošs kā ziema. Temperatūras svārstības, pieaugošs gaisa mitrums un intensīvāks saules starojums ietekmē ādas stāvokli un maina tās vajadzības. Kā saprast, ka ādas kopšanas rutīna jāmaina un kā to pielāgot pavasarim, skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Kāpēc pavasarī mainās ādas vajadzības?

Ziemas periodā parasti izvēlamies bagātīgākus un taukainākus krēmus, kas palīdz aizsargāt ādu un novērst mitruma zudumu. To sastāvā bieži ir okluzīvas vielas kā vazelīns, lanolīns, glicerīns, parafīns vai minerāleļļas, kā arī barojošas augu eļļas (avokado, mandeļu, jojobas) un šī sviests. Tie veido aizsargslāni, kas aukstā laikā ir nepieciešams.

Taču pavasarī ādas vajadzības mainās. Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova skaidro, ka palielinoties temperatūrai, pastiprinās sebuma jeb tauku izdalīšanās, un līdz ar to šādi krēmi sāk kļūt par smagu – tie var veicināt poru nosprostošanos, komedonu (melno punktu) veidošanos un pastiprināt ādas spīdumu. Tāpēc, gaisam kļūstot siltākam, ieteicams pāriet uz vieglākām tekstūrām, fokusējoties uz ādas līdzsvarošanu, nevis intensīvu barošanu.

Kā saprast, ka ziemas krēms vairs nav piemērots?

Mainoties sezonai, āda diezgan skaidri signalizē, ja kopšanas līdzekļi vairs neatbilst aktuālajām vajadzībām:

• Izteikts spīdums – āda dienas laikā kļūst taukaināka nekā ierasts, rodas sajūta, ka krēms paliek virspusē kā eļļas kārtiņa.

• Aizsprostotas poras – parādās melnie punkti vai sīki zemādas izsitumi, kas var liecināt, ka krēmā esošās taukvielas ir sezonai par smagu.

• “Maskas” sajūta – rodas nepatīkama sajūta, ka āda neelpo vai būtu pārklāta ar necaurlaidīgu slāni.

• Grūtības ar dekoratīvo kosmētiku – ja tonālais krēms klājas nevienmērīgi, tas bieži norāda, ka izvēlētā bāze ir par smagu konkrētajam ādas tipam un sezonai.

SPF – obligāts arī mākoņainā laikā un telpās

Līdz ar pavasara iestāšanos būtiski palielinās ultravioletā starojuma intensitāte. Klīniskā farmaceite atgādina, ka UV starojuma intensitāte pavasarī būtiski palielinās un var būt pietiekami augsta, lai ietekmētu ādu – tas var radīt nopietnus ādas bojājumus, veicinot priekšlaicīgu novecošanos (izraisa UVA stari) un apdegumu risku (veicina UVB stari).

Svarīgi atcerēties, ka saules iedarbība neaprobežojas tikai ar tiešu atrašanos ārā – UVA stari, kas var bojāt kolagēnu un veicināt pigmentāciju, spēj iekļūt arī caur mākoņiem un daļēji caur logiem un automašīnu stikliem. Tas nozīmē, ka āda tiek pakļauta to ietekmei arī strādājot birojā vai pārvietojoties ar auto, tāpēc SPF aizsardzībai jābūt neatņemamai ikdienas sastāvdaļai.

D vitamīns un SPF – kāpēc tie jālieto kopā?

Bieži izskan bažas, ka, lietojot SPF aizsardzību, mēs liedzam sev iespēju uzņemt tā dēvēto “saules vitamīnu”. Patiesībā, lai gan SPF filtri samazina UVB staru ietekmi, kas nepieciešami D vitamīna sintēzei, tie vienlaikus ir būtiska aizsardzība pret ādas priekšlaicīgu novecošanu. Tā kā pavasarī saule vēl ir mānīga un ar tās starojumu reti kad pietiek, lai atjaunotu vitamīna rezerves pēc ziemas, klīniskā farmaceite iesaka nepieciešamo D vitamīna devu uzņemt papildus. Primāri D vitamīnu nepieciešams uzņemt ar pārtiku – lai gan tas pārtikas produktos nav plaši sastopams, to var iegūt ēdot treknas zivis, sarkano gaļu, aknas un olas dzeltenumu.

Ja tomēr nepieciešams to uzņemt vēl papildus ar uztura bagātinātājiem, pirms tam vēlams veikt asins analīzes un noskaidrot D vitamīna līmeni, pielāgojot devu tieši sava organisma vajadzībām. Lai gan D vitamīns veidojas ādā UVB staru ietekmē, nepieciešamais saules iedarbības laiks var būt ļoti atšķirīgs un to grūti precīzi noteikt. Turklāt UV starojums vienlaikus veicina ādas novecošanos un bojājumus, tāpēc D vitamīna uzņemšanai drošāka pieeja ir tā papildināšana ar uztura bagātinātājiem, ja ar uzturu vien nepietiek.

Kā pielāgot ādas kopšanas rutīnu pavasarim un atjaunot ādu pēc ziemas?

Pavasarī mainās gan ādas tauku izdalīšanās, gan pieaug UV starojuma ietekme, tāpēc ir svarīgi pārskatīt ikdienas ādas kopšanas rutīnu. Pēc aukstās sezonas ādas aizsargspējas bieži ir novājinātas – var būt samazināts ceramīdu līmenis un traucēta ādas aizsargbarjera, kas padara to jutīgāku pret mainīgajiem laikapstākļiem. Lai palīdzētu ādai atjaunoties un veiksmīgi pielāgoties pavasara apstākļiem, klīniskā farmaceite iesaka pārskatīt ikdienas kopšanu un fokusēties uz šādiem pamatprincipiem:

• Izvēlēties vieglākas tekstūras – gēli, emulsijas un fluīdi satur vairāk ūdens molekulu, kas palīdz mitrināt ādu, to nepārslogojot un samazinot poru nosprostošanās risku laikā, kad pastiprinās sebuma izdalīšanās.

• Turpināt regulāru mitrināšanu – pat ja šķiet, ka āda vairs nav tik sausa kā ziemā, mitrināšana joprojām ir būtiska, lai uzturētu veselīgu balansu un novērstu dehidratāciju.

• Iekļaut antioksidantus – C vitamīnu saturoši produkti veicina kolagēna sintēzi.

• Maigi eksfoliēt ādu – vieglas skābes (piemēram, pienskābe vai salicilskābe) palīdz attīrīt ādu no atmirušajām šūnām. Tās uzlabo ādas tekstūru un var veicināt citu kopšanas līdzekļu uzsūkšanos.

• Stiprināt ādas aizsargbarjeru – izvēlēties ceramīdu, niacinamīdu vai pantenola un alantoīna saturošus produktus. Ceramīdi palīdz atjaunot lipīdu slāni, niacinamīds var palīdzēt mazināt iekaisuma procesus, bet pantenols un alantoīns nomierina kairinājumu un veicina ādas reģenerāciju.

• Ievērot pareizu līdzekļu uzklāšanu – sejas krēmu vai SPF uzklāt vismaz 20–30 minūtes pirms došanās ārā, ļaujot sastāvdaļām pilnvērtīgi iesūkties.

• Pielāgot rutīnu rītam un vakaram – dienas laikā lietot vieglus fluīdus, bet vakarā izmantot nedaudz barojošāku krēmu vai sejas masku, lai naktī āda spētu pilnvērtīgi atjaunoties.

• Ieviest jaunus produktus pakāpeniski – īpaši uzmanīgi rīkoties ar skābēm vai retinolu. Tā kā pēc ziemas āda ir jutīgāka, pārāk daudz aktīvo vielu vienlaikus var radīt nevēlamu kairinājumu vai apsārtumu.

Aptieku tīkls “Euroaptieka” ir zāļu mazumtirdzniecības uzņēmums. Latvijā darbojas 56 “Euroaptieka” aptiekas 18 apdzīvotās vietās visā valstī. “Euroaptieka” zīmols pieder uzņēmumam “Euroapotheca”, kam ir aptiekas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. “Euroaptieka” Latvijā darbojas jau 25 gadus – kopš 2001. gada.

Publicitātes foto

ReKurZeme.lv bloku ikona Komentāri

ReKurZeme.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.