Piektdien pulksten 17 Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē Kūrmājas pr. 16/18 atklās izstādi “Janis Šternbergs. No Liepājas līdz Leksingtonai”, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.
Plašajā izstādē Liepājas muzejā pirmo reizi varēs iepazīt grafiķa Šternberga radošo darbību 60 gadu garumā.
Izstādi veido vairākas kolekcijas – Liepājas muzejam dāvinātie darbi, kas, galvenokārt, tapuši Fišbahā (Vācijā) un Leksingtonā (ASV), kā arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabātie darbi, starp tiem darbi, kas tur kā “bezsaimnieka manta” nonāca 1949. gadā.
Īpaši šai izstādei Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) restaurēja vairākus Šternberga darbus, starp kuriem 1920. gadu sākumā Liepājā radīti zīmējumi un viņa Latvijas mākslas akadēmijas diplomdarbs “Grafikas darbnīca” (1932).
Izstādes kopainu bagātina arī mākslas darbi un dokumenti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē”, Ģelžu ģimenes krājuma, “Zuzānu” kolekcijas un citām privātkolekcijām, informē Zālīte.
Pagājušajā gadā apritēja 125 gadi kopš Liepājā dzimušā grafiķa Šternberga (1900-1981) jubilejas.
Šternbergs bija daudzpusīgs grafiķis, kurš izglītojās Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot Riharda Zariņa vadīto grafikas meistardarbnīcu, kā arī pilnveidojoties Vīnes mākslas akadēmijā pie profesora Ferdinanda Širnbeka. Jau 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē viņa ilustrētās bērnu grāmatas, portreti žurnālos un grāmatās, kā arī lietišķās grafikas darbi bija sastopami teju katrā Latvijas mājā, skolā un iestādē, informē Zālīte.
Šternbergs radīja dizainu gan Latvijas Bankas pēdējai pirmskara 100 latu banknotei (1939), gan pēdējai Latvijas pastmarku sērijai (1940), vienlaikus strādājot Latvijas valsts papīrspiestuvē un īstenojot ap 1500 privātu pasūtījumu.
Pēc Otrā pasaules kara viņš no 1946. līdz 1949. gadam izveidoja un vadīja Grafikas studiju UNRRA Fišbahas bēgļu nometnē, bet vēlāk tika uzaicināts strādāt Kentuki universitātē (University of Kentucky), kur pasniedza iespiedgrafiku un veidoja ievērojamu akadēmisko karjeru – sasniegumu, kas latviešu mākslinieku vidū bijis reta parādība.
Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados viņš nopietni strādāja kokgrebuma tehnikā, savukārt 20. gadsimta 60. gados pievērsās dobspiedei. 1965. gadā grafiķis atklāja savu oriģinālo “smilšu rakstu” tehniku, izmantojot pakļāvīgo alumīnija oksīdu un trauslos veidojumus iemūžinot sietspiedumos, ko pats dēvēja par “foto-sietiņiem”. Mūža nogalē mākslinieks īpaši koncentrējās uz šīs paša radītās tehnikas attīstīšanu, kurai veltīta arī grāmata “Images in Sand” (1977).
Izstādes kurators ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieks un Vidzemes augstskolas profesors Jānis Kalnačs. Izzinot Latvijas kultūras un mākslas vēsturi, viņš sarakstījis grāmatas par māksliniekiem Kārli Padegu, Jēkabu Strazdiņu un Šternbergu, Valmieras un tās apkaimes arhitektūras un mākslas mantojumu, Latvijas mākslas dzīvi nacistiskās okupācijas periodā, kā arī par Otrā pasaules kara beigās Rīgas dzīvokļos atstāto kultūras vērtību likteņiem pēc padomju varas atgriešanās.
Izstādes laikā muzejā būs iespējams iegādāties izdevniecības “Neputns” izdoto “No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs,” kurā autors Kalnačs atklāj līdz šim maz pētītas personības biogrāfiju un profesionālo darbību.
Izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma no līdz 28. jūnijam.
Publicitātes foto
