Patlaban Latvijā ir iestājies sezonāls mazūdens periods, kas ir dabisks process un galvenokārt saistīts ar meteoroloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
LVĢMC skaidro, ka mazūdens periods ir dabisks hidroloģisks posms, kad upēs pazeminās ūdens līmenis un straume kļūst lēnāka. Šādos apstākļos ūdens ātrāk sasilst, tajā samazinās skābekļa daudzums, bet ūdensaugi un aļģes sāk augt intensīvāk. Tas apgrūtina dzīvi zivīm un citiem ūdens organismiem, īpaši karstā un sausā laikā. Kad ūdens ir mazāk, upēs parādās seklas vietas un vietām pat atsedzas gultne, kas vēl vairāk ietekmē jutīgās sugas.
Speciālisti norāda, ka mazūdens periodi gada laikā var atkārtoties vairākkārt, taču pēdējos gados klimata pārmaiņu ietekmē tie kļūst izteiktāki arī rudenī.
LVĢMC skaidro, ka šajā ziemā ilgstoši saglabājās sals, kas ierobežoja ūdens noteci, savukārt pavasarī sniega krājumi daudzviet nebija pietiekami, lai veidotos izteikti pali. Marts un aprīlis bija salīdzinoši sausi – nokrišņu daudzums daudzviet bija zem klimatiskās normas vai tās robežās. Atsevišķos upju baseinos aprīlī notece bija būtiski zemāka par ilggadējo normu. Piemēram, Salacas un Ogres baseinos tā sasniedza tikai 62-73% no vidējā rādītāja.
“Šādu apstākļu ietekmē vairākos upju baseinos šopavasar ūdens līmenis ir zemāks nekā ierasts. Dažviet notece saglabājas tuvu normai, citviet tā ir pazemināta. Šāda situācija Latvijas hidroloģijā nav unikāla, taču šogad tā ir izteiktāka nepietiekamo pavasara palu dēļ,” norāda LVĢMC Attīstības un projektu daļas projekta vadītājs Jānis Šīre.
Prognozes liecina, ka tuvākajā laikā būtiskas laikapstākļu izmaiņas nav gaidāmas, tādēļ mazūdens perioda apstākļi, visticamāk, saglabāsies arī pavasara beigās un vasaras sākumā.
Valsts vides dienests (VVD) uzsver, ka, reaģējot uz iedzīvotāju bažām par iespējamo hidroelektrostaciju (HES) ietekmi uz ūdens līmeni, ir veiktas pārbaudes un pārkāpumi nav konstatēti. Apsekotās HES darbojas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem un normatīvo aktu prasībām, ievērojot noteiktos ūdens līmeņa un caurplūduma režīmus.
“Īslaicīgas ūdens līmeņa svārstības var rasties gan nokrišņu, gan HES darbības ietekmē, tomēr tās nemaina kopējo tendenci, ko galvenokārt nosaka dabiskie hidroloģiskie apstākļi un nokrišņu trūkums,” norāda VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Reinis Bitenieks.
VVD un LVĢMC turpinās sekot hidroloģiskajai situācijai Latvijas upēs un nepieciešamības gadījumā informēs sabiedrību par būtiskām izmaiņām.
Foto – Sintija Sloka
