Piektajā krupju glābšanas kampaņā izglābti 3500 abinieku, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.
Lai palīdzētu krupjiem pavasara migrācijas laikā droši šķērsot autoceļus un nonākt nārsta vietās, DAP jau piekto gadu organizēja kampaņu “Misija – Krupis. Izglāb princi!”. Šajā pavasarī kampaņā iesaistījās 192 brīvprātīgie, kuri deviņās diennaktīs uz autoceļiem visā Latvijā izglāba 3500 abinieku, no kuriem lielākā daļa bija 2026. gada dzīvnieks – parastais krupis.
DAP ģenerāldirektore Laura Anteina uzsver, ka dabu sargā ne tikai lieli plāni un uzstādījumi, bet arī apzinīga rīcība. To šopavasar apliecināja 192 brīvprātīgie krupju glābēji un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kas uzstādīja ceļa zīmes krupju migrācijas posmos, lai glābšanas darbi noritētu veiksmīgāk un šī gada dzīvnieka ceļš uz nārsta vietām būtu drošāks.
Parasto krupi par Gada dzīvnieku šogad izvirzīja Latvijas Nacionālais dabas muzejs. Muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange norāda, ka ikviens, kurš palīdzēja krupjiem šķērsot ceļu, piedalījās novērojumos, ziņoja par migrācijas vietām vai citādi iesaistījās, ir devis patiesi nozīmīgu ieguldījumu krupju dzīvē un dzimtas turpināšanā.
Lange norāda, ka arī turpmāk iedzīvotāji var sekot līdzi “Gada dzīvnieka 2026” aktivitātēm un piedalīties krupju fotografēšanas iniciatīvā, dokumentējot šo ekoloģiski nozīmīgo abinieku dzīves norises visas sezonas garumā.
Šogad plašāk kampaņā iesaistījās trīs pašvaldības dažādos veidos. Siguldas novada pašvaldība ne tikai slēdza ceļa posmu, bet arī uz pašvaldības ceļiem krupju migrācijas posmos uzstādīja īpašās ceļa zīmes. Otro gadu Olaines novada pašvaldība, reaģējot uz iedzīvotāju ziņām par masveida abinieku migrāciju, slēdza pievedceļu pie Jāņupes karjera. Arī Jūrmalas pašvaldība abinieku migrācijas laikā atkārtoti apturēja Jūrmalas krupju migrācijas posmā ietves tīrīšanu, lai neradītu abiniekiem papildu apdraudējumu.
Pēdējo triju mēnešu laikā DAP esot saņēmusi vairākus desmitus ziņojumu par jauniem migrācijas posmiem. Ikvienu no tiem pārbaudīs, ja tie neradīs draudus pašiem glābējiem, tie tiks iekļauti nākamā gada migrācijas posmu kartē un arī šajos punktos DAP aicinās glābt abiniekus.
Krupju migrācija sākas līdz ar siltā laika iestāšanos, ko ir grūti paredzēt. Šogad siltais laiks iestājās marta beigās.
Kā vēstīts, krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem.
Parastais krupis ir ļoti lēns rāpotājs, kurš pavasarī mostas no ziemas miega un dodas uz nārsta vietu. Vidēja izmēra ceļa braucamo daļu krupis šķērso pat 15 minūtes, un, ja šajā laikā pa ceļu brauc automašīnas, pastāv liels risks, ka krupi sabrauks. Brīvprātīgie krupjus, vardes un tritonus pārnes pāri ceļa braucamajai daļai, lai tie dzīvi nonāktu ceļa otrā pusē un droši varētu turpināt iesākto ceļu uz vairošanās vietām.
Foto – Pixabay
