“Ar ko atšķiras šīs divas krūzītes?” rosina domāt Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs. Noliktas parastajā “pozā” – uz dibena, tās šķiet identiskas. Ja ieskatās vērīgāk – jā, viena vairāk nolietota. Skaidrību un reizē intrigu šajā lietā ievieš Baha kungs, apgriežot krūzītes otrādi. Viņš pastāsta, ka viena ir muzeja eksponāts, otra – veikalā “Depo” iegādāta. Ērglis un kāškrusts vēsta par valsti un laiku, kur un kad dzeramtrauks gatavots un lietots. Uz tā malām un osas mums nezināms stāsts par dzīvību un nāvi un gūzma jautājumu par tās ceļu uz Latviju un īpašnieka likteni. Muzejā ir arī ar vācu vērmahta simboliku zīmogots salātu trauks un zupas terīne. Vēsturnieks spriež, ka šie trauki visticamāk bijuši virsnieku, nevis ierindnieku rīcībā. Pēc kara un arī tagad tie esot sastopami vai katrā mājā.
Muzeja apmeklētāji no Vācijas atpazinuši, ka šādās krūzēs kādreiz pasniegta kafija vilcienā.
“Depo” krūzīte savu vēsturisko nastu vēl tikai krāj un pēc gadiem būs lieciniece laikam, kad Latvijas preču tirgū toni noteica importa preces un kaimiņtautu mārketinga prasmes.
Taču, lai kā mēs censtos meklēt abu krūzīšu atšķirības, brīdī, kad slāpst, roka var pastiepties pēc abām. Laiks iet, varas un paaudzes mainās, bet lietu būtība paliek.
