SPKC: Gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 65 gadiem neprot atpazīt insulta pazīmes

Gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 65 gadiem neprot atpazīt insulta pazīmes, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas ceturtdien tika prezentēti speciālistu diskusijā par sabiedrības informētību un spēju atpazīt insultu.

Kā aģentūru LETA informēja SPKC, šie dati rada bažas par iedzīvotāju spēju ātri rīkoties attiecīgā situācijā, jo, kā uzsver eksperti, vairumu ar insultu saistīto nāvju varētu novērst, ja tiktu laikus meklēta medicīniskā palīdzība.

SPKC Veselības veicināšanas koordinētāja Anda Jakuša, vērtējot socioloģiskās aptaujas datus, vērš uzmanību, ka vien katrs piektais aptaujas dalībnieks apzinās, ka insults ietekmē smadzenes, savukārt aptuveni trešā daļa aptaujas dalībnieku nespēj atpazīt insulta pazīmes un nezina, kā rīkoties to gadījumā.

Centrā uzsver, ka insulta gadījumā svarīga ir katra minūte, kas var tikt zaudēta, vilcinoties ar palīdzības izsaukšanu.

Kā diskusijā norādīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienības virsārsts Kristaps Jurjāns, lai insulta vienību speciālisti varētu sniegt efektīvu palīdzību, pacientam slimnīcā jānonāk pirmajās 4,5 stundās pēc insulta gadījuma.

Jurjāns skaidro, ka palīdzība insulta pacientiem tiek sniegta arī tajos gadījumos, kad viņi slimnīcā ierodas novēloti, bet tad aktīvu ārstēšanu vairs nav iespējams veikt.

Ik gadu aptuveni 500 pacientu slimnīcā ierodas pārāk vēlu. Kopumā saslimšanas gadījumus aptuveni 30% veido insulta pacientu, kas mirst pirmajās 90 dienās pēc insulta. Savukārt 40% turpina dzīvi ar dažādas pakāpes funkcionāliem ierobežojumiem un nepieciešamu ilgstošu rehabilitāciju, un tikai aptuveni 30% pacientu pilnībā atlabst. Šie labvēlīgie gadījumi visbiežāk korelē ar savlaicīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu, skaidro Jurjāns.

SPKC norāda, ka akūts insults ir viens no vadošajiem mirstības un ilgstošas invaliditātes cēloņiem pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Pērn insulta dēļ Latvijā nomira 1396 cilvēki. Savukārt laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam valstī ik gadu stacionāros ārstējušies aptuveni 7000 pacientu ar insultu, un šī slimība bieži izraisa smadzeņu funkciju traucējumus, to zudumu vai pacienta nāvi.

Pēc insulta cilvēkam var saglabāties ilgstoši traucējumi, piemēram, kustību, runas, uzvedības, redzes, domāšanas, atmiņas vai emociju traucējumi, kas var rasties, laikus nesaņemot palīdzību.

Ģimenes ārste Dārta Puriņa pasākumā norādīja, ka, lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka insults notiek pēkšņi, tas reti nejaušība.

Lielākoties to var novērst, laikus atpazīstot un koriģējot riska faktorus. Ģimenes ārste skaidro, ka par gaidāmo problēmu nereti liecina dažādi “sarkanie karogi” – paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, liekais svars, mazkustīgums vai smēķēšana.

Pieredze gan rādot, ka, lai gan valsts apmaksāts sirds un asinsvadu slimību profilaktiskais skrīnings ir pieejams jau no 40 gadu vecuma, daudzi par to sāk interesēties tikai pēc 50 gadiem, kad risks jau ir būtiski palielinājies.

Ģimenes ārste aicina neignorēt paaugstinātu asinsspiediena vai holesterīna līmeni. To nevajadzētu skaidrot ar iedzimtību. Svarīgi ir sadarboties ar ģimenes ārstu un meklēt risinājumus.

Speciāliste skaidroja, ka profilakses nolūkos ārsta apmeklējuma biežumu katram pacientam individuāli nosaka ģimenes ārsts, vadoties pēc veselības stāvokļa un riska faktoriem. Ja cilvēks nav bijis pie ārsta pēdējo divu vai trīs gadu laikā, ieteicams pierakstīties uz pārbaudi.

SPKC uzsver, ka svarīgi, lai visa sabiedrība, tostarp arī bērni, zinātu, kā rīkoties insulta pazīmju gadījumā.

Pasākuma laikā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un ģimeņu politikas jautājumos Vilnis Ķirsis (JV) norādīja, ka Rīga ar lielu entuziasmu iesaistās starptautiskajā projektā “Ā.T.R.I. varoņi”, kura nolūks ir izglītot bērnus, lai viņi būtu zinoši un prastu ātri rīkoties gadījumos, kad kādu līdzcilvēku piemeklējis insults.

“Esmu pārliecināts, ka bērni ir visefektīvākā mērķauditorija, ja vēlamies panākt pārmaiņas sabiedrībā,” sacīja Ķirsis. Viņaprāt, viss, kas iemācīts bērniem, būtībā ir iemācīts arī vecākiem, jo bērni pieaugušos tur pie vārda un uzrauga, vai bērnudārzā un skolās gūtās gudrības patiešām tiek ieviestas ģimenes ikdienā. Viņš aicināja Rīgas skolas un bērnudārzus būt aktīviem šīs programmas vēsts un zināšanu nesējiem.

Lai laikus atpazītu insultu, Latvijas iedzīvotāji aicināti iegaumēt “Ā.T.R.I” formulu. Jālūdz cilvēkam atsmaidīt un jāizvērtē, vai sejai ir novērojama asimetrija, proti, vai vienas puses acs vai lūpu kaktiņš ir noslīdējis. Tad jālūdz pacelt un turēt abas rokas priekšā, vērojot, vai cilvēks var to izdarīt, kā arī jāaicina pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu, lai pārliecinātos, vai runa nav traucēta.

Ja kādu no šīm darbībām cilvēks navar izpildīt, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 112 vai 113.

Foto – Pixabay