Ziemas periodā visi uzvedas klusāk, bet, sākoties siltākam laikam, vairāk trokšņojam paši. Tiek rīkoti festivāli, svētki, sabrauc tūristi, kafejnīcas strādā visu nakti un pa ielām skaļi vizinās pusaudži ar motocikliem Vai ir kāda robeža, kad cilvēka pacietībai ir gals un problēmu jāsāk risināt? To “Kursas Laiks” jautāja liepājniekiem.
Pie tramvaja – pierasts
Latvijas likumdošanā izšķir vides troksni un sadzīves troksni. Pieļaujamais trokšņa līmenis dienā no pulksten 7 līdz 23 ir 35 decibeli (dB) naktī no pulksten 23 līdz 7 – 30 dB. Ja trokšņa līmenis pārsniedz šos rādītājus, tad tā izraisītājs ir administratīvi sodāms, nosaka Ministru Kabineta noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.
Troksnim var būt dažādi avoti – skaļš kaimiņš aiz sienas, pusaudzis ar pļērcekli uz ielas, ventilācijas iekārta pirmā stāva veikalā, rūpnieciskās darbības troksnis, tādēļ ir atšķirīgas iestādes, kurās vērsties pēc palīdzības, ja ir aizdomas, ka ir par skaļu.
Likums “Par piesārņojumu” troksni definē kā gaisa vidē nevēlamas un traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu. Tas var būt gan vides, gan sadzīves troksnis. Vides troksni rada cilvēks ar transportlīdzekļiem, tramvajiem, dzelzceļu, gaisa satiksmi, rūpniecību un citos vedos. Sadzīves troksnis ir troksnis, ko rada kaimiņi ballējoties, izklaides iestādes. Šo troksni visbiežāk rada skaļa mūzika vai remontdarbi.
Cilvēki visspēcīgāk izjūt trokšņus naktī, un šajā laikā tie vairāk kaitē viņu labsajūtai un veselībai. Zinātnieki noskaidrojuši, ka auss labi adaptējas, ja troksnis ir pastāvīgs, mērens un regulārs. Aptaujājot liepājniekus, noskaidrojām, ka Lielās un Rīgas ielas iedzīvotāji tramvaju kustību guļot nedzird. “Tramvajus es nedzirdu. Dzīvoju Lielajā ielā un sen esmu pieradis. Šobrīd drīzāk kaitina sliežu remontdarbi, kas nereti uzmodina, un tad nevaru aizmigt,” teic liepājnieks Raitis Seļezņevs.
Nevar aizmigt klusumā
Pilsēta kā sociālā vide iedzīvotājus nepārtraukti radina pie trokšņiem, tāpēc pilsētnieki, atšķirībā no lauciniekiem, ir daudz pacietīgāki pret troksni. Tā, piemēram, R. Seļezņevs atzīst, ka tieši lauku klusumā viņam grūti aizmigt, jo nav ierastās tramvaja dunoņas.
6. vidusskolas fizikas skolotājs Aivars Blūms, sastapts pilsētas centrā, atzīst, ka pēdējos 20 gados par troksni nevienam nav pārmetis. “Man ir laimējies, ka dzīvoju klusā mikrorajonā. Kaimiņos man dzīvo bijušais Liepājas mērs Imants Vismins. Viņš uzvedas klusi, netrokšņo. Tiesa, cep šašlikus un grilē gaļu, un tā smarža arī mani mudina ķerties pie līdzīgiem darbiem, bet tas jau nav kaitīgi, drīzāk rosinoši no kaimiņa puses.” Padomju gados A. Blūmu kaitinājuši motorizētie pusaudži, tomēr šobrīd Ezermalā tādu vairs neesot. “Visi braucamie ir pietiekami klusi un mani netraucē.”
Vairums sastapto atzīst, ka izturas iecietīgi pret kaimiņu svinībām, jo arī paši atzīmē dzimšanas dienas un saprot, ka tas dzirdams arī kaimiņiem.
Jāvēršas policijā
Ja troksnis ir par stipru un rada ilgstošu diskomfortu, tad ieteikums par skaļiem kaimiņiem sūdzēties Pašvaldības policijā. Veikalniece Skaidrīte Kirkovalde savā sadzīvē atceras laiku, kad nācies par skaļiem kaimiņiem sūdzēties tik ilgi, līdz viņi zaudējuši īres tiesības. “Bija mums kaimiņos dzērāju ģimene. Trokšņoja katru nakti. Dzēra, lamājās, bija skaļa mūzika. Zvanījām uz policiju regulāri. Ko citu mums bija darīt?” atzīst S. Kirkovalde. Citādi viņa sadzīvē esot iecietīga un policiju bez vajadzības netraucē. “Nekad neesmu iebildusi pret dzimšanas dienas normālu svinēšanu. Arī uz ielas ir jāsamierinās ar troksni, neiesi taču par katru sīkumu sūdzēties,” uzskata veikalniece.
Patiesībā 30 dB liels troksnis ir ārkārtīgi pieņemama skaņa. Piemēram, 20–30 dB lielu troksni var radīt spēcīgs lietus. Ir cilvēki, kuri spēcīgas lietusgāzes laikā no trokšņa atmostas. Cilvēka runa nelielā attālumā rada 60 dB lielu troksni. Līdzīgu skaļumu rada ūdens pilēšana no krāna, tādēļ ieteicams pirms gulētiešanas kārtīgi to aizgriezt. Tieši šādu atmošanās iemeslu naktīs “Kursas Laikam” minēja kāda pensionāre, kurai pēdējās nedēļas laikā ir sabojājies ūdens krāns. “Pil virtuvē. Es aiztaisu durvis uz istabu, bet tik un tā atmostos nakts vidū, jo krāns pil. Tas ļoti kaitina. Tieši tagad eju uz “Depo” pirkt jaunu,” atklāj pensionāre.
Labais tonis – pabrīdināt
Nereti kaimiņu iecietību var veicināt, tikai Latvijā tā vēl nedara. Veikalniece Sintija Gremzde krietnu laiku pavadījusi Londonā un zina, ka angļi pirms dzimšanas dienas ballītes brīdina kaimiņus, ka būs troksnis – atsūta kartīti, kurā lūdz piedot par dzimšanas dienas burziņu. “Domāju, ka arī pie mums tas veicinātu kaimiņu labāku saprašanos,” uzskata S. Gremzde.
Privātmāju rajonos dzīvojošie liepājnieki atzīst, ka viņiem veicies, jo kaimiņus pazīst jau gadu desmitiem un vispār jau latvieši esot klusi.
Iespējams, ka saruna ar kaimiņiem pirms policijas izsaukšanas ir vissaprātīgākais solis, tomēr brīdī, kad cilvēks ir satraukts un dusmīgs par notiekošo, nekas labs no sarunām nav gaidāms. Psihologi ieteic šādos mirkļos lūgt palīdzību kādam mierīgākam cilvēkam, kurš var vēsu prātu runāt par lietu.
Kad kaitē veselībai?
Normatīvie akti regulē pieļaujamo trokšņa līmeni, bet stāsts par ietekmi uz veselību ir cits. Ārsti norāda, ka cilvēki dzird arī miegā un reaģē uz trokšņiem.
Lielākais apdraudējums gan naktī, gan dienā ir ārējs nepārtraukts troksnis, kas pārsniedz 55 dB. Šādam skaļumam nevajadzētu būt uz dzīvojamo māju balkoniem, terasēm vai citā dzīvojamā vidē.
Pašvaldību policija vairumā gadījumu pati trokšņu mērījumus neveic, bet balstās uz liecībām un pašu dzirdēto. Skaļas mūzikas gadījumā pēc izsaukuma tiks aptaujāti citi kaimiņi un pieņemts lēmums. Šādos gadījumos mērījumi nav vajadzīgi, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šādu pārkāpumu klasificē kā sīko huligānismu.
Ja troksnis ir pastāvīgs, tad jāskata konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz būvdarbu un remontdarbu ar paaugstinātu un pastāvīgu troksni veikšanu. Mērījumus veic Veselības inspekcija. Parasti šādi darbi ir jāsaskaņo – jāveic konkrētā datumā un laikā.
Ilgstošs un pietiekami skaļš troksnis var bojāt dzirdi, to “Kursas Laikam” apstiprināja pensionāre Velta, sastapta Liepājas tirgū: “Mans mazdēls visu dienu klausījās skaļu mūziku austiņās. Tie mobilie telefoni ir viena sodība. Sāka sliktāk dzirdēt un tagad jau iet pie ārsta. Nezinu, vai paliks labāk, viņam tikai 15 gadu.”
