Tendences mainās un vecās sistēmas vairs nedarbojas. Ir jāmeklē jauni ceļi konkurētspējīgu darbinieku sagatavošanā. Ar šādu motivāciju profesionālās izglītības centrs “Liepājas Valsts tehnikums” (PIKC LVT) piektdien, 7. septembrī, uz sarunu bija aicinājis izglītības pārstāvjus un citus interesentus no novadiem. “Mēs
ejam uz laukiem un gaidām laukus pie sevis,” tā tikšanos klātienē pamatoja tehnikuma direktors Agris Ruperts, rosinot sanākušos uz diskusiju par to, kā mācību iestāde varētu palīdzēt ļaudīm no lauku rajoniem, jo “PIKC uzdevums ir būt par novadu metodisko centru”.
Nav darba un darbinieku
Tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar programmām, ko piedāvā LVT. Tās nosacīti var iedalīt trīs blokos: vidējā profesionālā izglītība, pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība, ko tehnikums realizē sadarbībā ar Rīgas Tehnisko koledžu, un pieaugušo izglītība. Tikšanās mērķis bija vairāk runāt par trešo bloku.
Statistika rāda, ka darba tirgus piedzīvo grūtus laikus: no vienas puses, bezdarba līmenis aug, bet tajā pašā laikā uzņēmēji sūdzas, ka trūkst kvalificētu darbinieku. Pētījumi atklāj, ka lielākā daļa cilvēku nestrādā savā profesijā. Lai sagatavotu tieši tādus speciālistus, kādi šobrīd nepieciešami darba tirgū, LVT meklē ceļus trīspusējai sadarbībai starp mācību iestādi, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. “Mēs pastāvam tāpēc, ka pēc mums ir pieprasījums,” teic tehnikuma direktors un norāda, ka tādēļ viņa vadītajai iestādei ir svarīgi zināt, kas interesē iedzīvotājus, kādas zināšanas viņi vēlētos iegūt un kāda profila speciālisti ir nepieciešami uzņēmējiem.
Līdz šim LVT dažādu mācību programmu izveidē sadarbojies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, piedāvājot apmācības bez darba palikušajiem. Tāpat notikušas sarunas ar uzņēmējiem – gan tehnikuma iniciētas, lai pilnveidotu savas programmas, gan paši uzņēmēji ir nākuši ar saviem piedāvājumiem paplašināt izglītības satura klāstu.
Darbosies visu dienu
Pēc prezentācijas un diskusijām tikšanās dalībnieki devās ekskursijā pa plašajām tehnikuma mācību telpām. “Mēs ejam uz to, lai izmantotu telpas visu dienu,” atklāja mācību iestādes vadītājs, uzsverot pieaugušo izglītības nozīmi šā mērķa sasniegšanā. Tāpēc tiekot meklētas iespējas piedāvāt dažādus kursus arī nodarbinātajiem, kuri tehnikumā varētu celt kvalifikāciju vai pārkvalificēties ārpus darbalaika, proti, pa vakariem un brīvdienās.
Ar šādu nolūku LVT iesaistījies ES Sociālās programmas projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kas dod iespējas izglītoties iedzīvotājiem vecuma grupā “25+”. Šobrīd notiek apmācības vairākās programmās ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu (pašam apmācāmajam jāsedz vien 10% kursu maksas). Lielākais pieprasījums esot pēc zināšanām metālapstrādē un šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģijā.
Diskusijas gaitā atklājās, ka Vaiņodes novadā būtu interese par kokapstrādi, grobiņnieki interesējās par datorprasmju iegūšanu, savukārt Nīcas novadā aktuāla būtu viesmīlība un tūrisms. Visās šajās jomās LVT spēj palīdzēt, turklāt apmācības varētu organizēt arī uz vietas pagastos, bet, kad tas nav iespējams, mācību procesu dalīt: teoriju apgūt iedzīvotāju dzīvesvietā, praktiskās iemaņas – tehnikuma telpās vai arī doties darbiniekus apmācīt uz vietas uzņēmumos jau ar iekārtām, kas būs viņu darba instruments. Tāpat pastāv iespēja kādam pieredzējušam uzņēmuma darbiniekam kļūt pārējiem par skolotāju, jo likumdošana pieļauj kursus līdz 360 stundām pasniegt bez pedagoģiskās izglītības.
Pie plusiem, ko rajona iedzīvotāji vēl var izmantot, LVT vadība min savu dienesta viesnīcu, kas apmācāmajiem pieejama par draudzīgām cenām. Plānā esot arī rotaļu istabas izveide. Īpašu atbalstu valsts piedāvā jaunajām māmiņām, kuras, mācoties tehnikumā, to var apmeklēt pēc individuāla mācību plāna. Šāda iespēja ir arī zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuru mācību grafiku ietekmē lauku darbu sezonalitāte, un maznodrošinātajiem, kuri strādā.
Mācās aktīvie un izglītotie
LVT Mūžizglītības nodaļas vadītāja Aigija Kraukle novērojusi, ka lielākā daļa apmācāmo uz tālākizglītības kursiem nāk sevis pēc, nevis ar domu konkrētajā jomā atrast darbu vai iegūt izglītības dokumentu. Turklāt visbiežāk mācīties vēlas cilvēki, kuriem jau ir laba izglītība. “Šobrīd šūšanas grupā, piemēram, visām meitenēm ir augstākā izglītība,” izskatot anketas, atklājusi A. Kraukle.
Arī lauku reģionos kursos un nodarbībās iesaistās lielākoties novadu aktīvākie cilvēki, apliecināja sanākušie. Sociālā riska grupas iekustināt esot grūtāk. “Ja valsts nemaksātu pabalstus, būtu motivācija gan mācīties, gan strādāt,” uz sistēmu, kas veicina patērētāja domāšanu, norādīja vairāki diskusijas dalībnieki. Arī LVT vadība atzina, ka retais bezdarbnieks pēc kursiem aiziet strādāt apgūtajā jomā. “Vienkārši izmanto iespēju, ka dod bez maksas, un tad nu iet visur.”
Risinājumu situācijai, ka ļoti daudzi profesionālo skolu un augstskolu beidzēji nestrādā savā specialitātē, A. Ruperts redz sistēmas maiņā: “Viss nostāsies savās vietās, kad darba devējs sāks prasīt atbilstošu izglītības dokumentu. Pašlaik jau, piemēram, būvniecībā iet uz to, lai visiem darbiniekiem būtu sertifikāts.”
Cilvēkiem ar darba pieredzi, bet bez atbilstošas apliecības LVT piedāvā iespēju 13 kvalifikācijās nokārtot eksāmenus, tā iegūstot profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu. “Piemēram, flīzētājs ar 20 gadu pieredzi uzraksta mums iesniegumu, nokārto eksāmenu un dienas laikā saņem apliecinājumu savām prasmēm,” piemēru minēja A. Ruperts.
Apliecinot tehnikuma piedāvātās izglītības kvalitāti, LVT metodiķe Edīte Virga un direktora vietniece Ilze Kupše norādīja, ka lielākā daļa skolas audzēkņu darbavietu atrod jau mācību laikā. Protams, esot izņēmumi, bet šajos gadījumos lielu lomu spēlējot audzēkņu attieksme. “Arī uzņēmējs skaita naudu un darbā ņems tos, kuri var dot pienesumu. Diemžēl, ja mūsdienu jaunietim nedod tūkstoti “uz rokas”, viņš tās savas roķeles nemaz nekustina,” pārliecinājies A. Ruperts un min Vācijas piemēru, kur arodskolās audzēkņi netiek uzņemti, ja nevar uzrādīt līgumu ar darba devēju, kurš ņems viņus praksē. Arī Latvijas izglītības sistēma pakāpeniski pārejot uz darba vidē balstītām mācībām, kas nozīmē, ka trīs dienas audzēkņi pavada skolā, bet divas – uzņēmumā, tādējādi veidojot ciešu saikni starp izglītības iestādi, darba devēju un potenciālo darbinieku.
Vēl var paspēt
Augusta vidū tika izsludināta jau 3. pieteikšanās kārta projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā strādājošie var izvēlēties mācības 11 dažādās nozarēs. Kopumā mācību iestādes visā Latvijā piedāvā apgūt ap 100 dažādu prasmju un kvalifikāciju vairāk nekā 400 dažāda garuma un satura izglītības programmās. Pieteikšanās beigu termiņš – 17. septembris.
“Es pieteicos šīm mācībām, lai iemācītos ar tērpiem izpaust savu sievišķību – prast tērpus ne tikai sakombinēt, bet arī izgatavot, piešķirot sev neatkārtojamības “odziņu”. Pirms mācībām es baidījos šūt, taču tagad jūtu arvien lielāku azartu mēģināt. Radusies arī pārliecība, ka es to varu – varbūt man tomēr nav abas rokas “kreisās”,” ar smaidu sejā izteicās viena no projekta dalībniecēm, kura šobrīd LVT apgūst šūto izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiju.
