uldis.dobelis
Otrdien, 14. jūnijā, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Liepājā notika vairāki atceres pasākumi, lai noliektu galvas to priekšā, kas pārdzīvojuši izsūtījuma un cietuma šausmas.
Atceres pasākumi sākās ar svētbrīdi Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens. Pasākumā piedalījās Liepājas Politiski represēto kluba biedri, Liepājas garnizona karavīri, jaunsargi, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra dalībnieki, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, visi, kam ir svarīgi pieminēt tos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa.
Pasākumu vadīja Sandra Okuņeva un Gints Vīksna, par muzikālo noformējumu rūpēsies Simona Rača un Jānis Rūcis. Pasākuma dalībniekus uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, Liepājas garnizona pārstāvis, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja Biruta Rodoviča, Latviešu Strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas valdes locekle Aija Raudiņa, “Daugavas Vanagi Latvijā”: pulkveža Oskara Kalpaka Liepājas nodaļas valdes loceklis Artūrs Butāns.
Pēc svētbrīža dalībnieki ar autobusu devās uz Liepājas muzeju Kūrmājas prospektā 16/18, kur notika represēto piemiņai veltīts koncerts “Es tautas jostā raksts”.
- gada 14. jūnijā bez tiesas un sprieduma nevainīgi cilvēki tika sadzīti lopu vagonos un izsūtīti uz Sibīriju, atrauti no tēvu zemes, no ģimenēm, no sev tuviem cilvēkiem. Viņi kļuva cilvēki bez nākotnes.
Tāds liktenis piemeklēja arī 1371 Liepājas pilsētas un apkārtnes iedzīvotāju. Viņi bija to Latvijas 15424 nelaimīgo skaitā, kas tajā drausmīgajā naktī tika deportēti – gan lieli, gan mazi, gan veseli, gan slimi, gan pavisam veci cilvēki, gan zīdaiņi.
Reklāma