Liepājā maina Oskara Kalpaka tilta izgriešanas grafiku

No šodienas, 30. augusta, līdz brīdim, kad tiks pilnībā novērsti bojājumi O. Kalpaka tilta automātiskajā vadības sistēmā, tiek mainīts tilta izgriešanas laiku grafiks. Dienās no plkst. 6:00 – 23:00 tilts būs atvērts kājāmgājējiem, velosipēdistiem un autovadītājiem, bet naktīs no plkst. 23:00 – 6:00 tilts tiks izgriezts, lai nodrošinātu ostas darbību un kuģu satiksmi.

Naktī uz 30. augustu Liepājā plosījās negaiss ar pamatīgu zibeņošanu. Ap plkst. 01:50 zibens spēriens izraisīja īssavienojumu elektroapgādes sistēmā, kas izraisīja nopietnus bojājumus Oskara Kalpaka tilta automātiskajā vadība sistēma un radīja tehniskas problēmas tiltu izgriezt. Tika bojāta automātiskās vadības sistēmas elektronika – tilts pēc izgriešanas palika atvērts kuģu kustībai, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Šobrīd ir izdevies manuāli tiltu izgriezt un atjaunot satiksmi. Liepājas SEZ pārvaldes speciālisti operatīvi turpina veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu bojājumus. Līdz brīdim, kad pilnībā tiks atjaunota O. Kalpaka tilta automātiskās vadības sistēmas darbība ir noteiktas izmaiņas tilta izgriešanas grafikā.

Tilts būs atvērts:

• no plkst. 6:00 – 23:00 – gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam;
• no plkst. 23:00 – 6:00 – kuģu satiksmei.

Atsevišķos gadījumos, tilts var tikt izgriezts arī dienas laikā. Liepājas SEZ pārvalde aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un sekot līdzi informācijai Liepājas SEZ mājas lapā: https://liepaja-sez.lv/lv/port/oskara-kalpaka-tilts un sociālajos tīklos.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu.

Tiltu projektēja vācu inženieris Haralds Halls un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas loģiski ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

2009. gadā Liepājas SEZ pārvalde īstenoja O. Kalpaka tilta rekonstrukciju, saglabājot tā vēsturisko izskatu t.sk. koka klāju un nesošās koka konstrukcijas. Darbi notika ES Kohēzijas fonds projekta “Liepājas ostas pievadceļi” ietvaros.