uldis.dobelis
Tā kā koki aug lēnā tempā un šķietami uzmanību neprasa, tad bieži vien īpašnieki par savu meža zemi aizmirst uz ļoti ilgu laiku. Lai arī tas nav labi un produktīvi no apsaimniekošanas viedokļa, aizmirst par mežu neļauj arī Meža likums, kas paredz, ka vismaz reizi 20 gados mežā ir jāveic inventarizācija jeb tautā dēvētā taksācija.
Meža inventarizācijā ietvertie dati
Meža inventarizācija ietver informāciju gan par mežaudzi, gan zemi: meža zemes veidu meža apsaimniekošanā, mežam piegulošiem purviem un koksnes resursiem mežaudžu (nogabalu) līmenī. Tātad taksācija meža īpašniekam sniedz izpratni par to, kādas koku sugas un kādā apjomā aug viņam piederošajā mežā, kā arī par koku augšanas apstākļiem konkrētajā meža zemes gabalā. Inventarizācijas dati dod iespēju uzzināt, kad un cik daudz koksnes būs iespējams iegūt meža izciršanas gadījumā.
Tāpat inventarizācijas dokumentos noteikti parādīsies dati par vides un dabas resursu aizsargjoslām īpašumā, bioloģiski nozīmīgiem meža struktūras elementiem, kā arī meža infrastruktūras objektiem, piemēram, stigām, ūdens ņemšanas vietām un dabiskām brauktuvēm.
Kāpēc meža inventarizācija ir jāveic?
Uzņēmuma Dižozols pārstāvis norāda – meža inventarizācija ir viens no priekšnoteikumiem, kas jāizpilda, lai īpašnieks varētu savā meža veikt saimniecisko darbību. Tātad inventarizācija ir nepieciešama, lai varētu plānot un veikt meža izciršanu, atmežošanu, izstrādāt meža apsaimniekošanas un dabas aizsardzības plānus.
Ne mazāk svarīgs iemesls taksācijai ir arī iespēja saņemt kompensāciju par mežsaimnieciskajiem aprobežojumiem vai nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu saņemšana par īpašumā esošajām jaunaudzēm. Tāpat inventarizācijas dati un dokumenti ir obligāti, lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu meža nozares atbalsta pasākumu realizācijā. Visbeidzot – meža inventarizācija sniedz datus, uz kuriem pamatojoties tiek noteikta meža un mežaudzes vērtība.
Kā veikt meža inventarizāciju?
Kad pienācis laiks veikt meža inventarizāciju, meža īpašniekam ir jāsameklē tā dēvētais taksators – inventarizācijas veicējs. Meža likumā noteikts, ka meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Sertificētu inventarizācijas veicēju saraksts pieejams Valsts meža dienesta mājaslapā.
Pirms inventarizācijas veikšanas meža īpašniekam ir taksatoram jāiesniedz zemes robežu plāns. Ja tiek veikta atkārtota nevis pirmreizēja inventarizācija, tad jāiesniedz arī pēdējās inventarizācijas dati. Tikai tad inventarizācijas veicējs dosies uz mežu, lai to aplūkotu dzīvē. Pēc tam taksators sagatavos atjaunotā inventarizācijas plāna dokumentus. Ja mežs neatrodas aizsargājamā teritorijā, visbiežāk meža taksācijas process aizņems aptuveni mēnesi. Noslēgumā meža īpašniekam saņemtie taksācijas dati jāiesniedz Valsts meža dienestā.
Lai arī likums paredz meža inventarizācijas veikšanu reizi 20 gados, svarīgi pieminēt, ka pastāv situācijas, kad atkārtotu taksāciju ir jāveic arī pirms termiņa beigām, piemēram, ja teritorijai tiek veidots jauns zemes robežu plāns un zemes vienībā tiek apvienota vai sadalīta meža zeme. Tāpat mežu pārdošana – īpašnieks var vēlēties vispirms izzināt reālo situāciju īpašumā un veikt atkārtoto taksāciju, lai iegūtu aktualizētu informāciju par meža stāvokli un vērtību.
Inventarizācijas datu pieejamība
Šogad apstiprināti grozījumi meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos. Turpmāk Valsts meža dienests katru gadu publiskos aktualizētos meža inventarizācijas datus Meža valsts reģistrā. Publicētie inventarizācijas dati būs pieejami ikvienam, tāpēc šos datus tiešsaistē varēs izmantot gan meža īpašnieki, gan meža inventarizācijas veicēji. Tātad vairs nebūs vajadzīgs īpašs datu pieprasījums Valsts meža dienestā.
