Lašu un taimiņu ieguves lieguma pirmajā mēnesī VVD sācis 11 administratīvā pārkāpuma lietas

Lašu un taimiņu ieguves lieguma pirmajā mēnesī Valsts vides dienests (VVD) sācis 11 administratīvā pārkāpuma lietas, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

No oktobra sākuma līdz decembra beigām Latvijas ūdeņos liegts iegūt lašus un taimiņus. Šajā laikā VVD zivju resursus sargā pastiprinātā režīmā.

Oktobrī veikta 151 iekšējo ūdeņu un jūras piekrastes pārbaudes, atrasti un izņemti 85 nelegālie zivju tīkli no kuriem 16 jūras piekrastē. Izņemti 23 nēģu zvejai paredzēti bunduļi un divi nēģu murdi. Sāktas 11 administratīvā pārkāpuma lietas – sešas par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem un piecas par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos.

VVD zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidro, ka savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija, kura ir jāsaglabā kā Latvijas nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir krietnā mazākumā. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami. Pēc speciālistu aplēsēm dabīgie Latvijas laši upēs ir tikai ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Dabīgo lašu genofonds ir ļoti bagāts un daudzveidīgs, izveidojies ilgā evolūcijas procesā.

“Jāatzīmē, ka lašveidīgo zivju populāciju ietekmē ne tikai nelikumīga zveja, bet lielā mērā arī piemērotu nārsta vietu trūkums upju aizaugšanas dēļ, kā arī klimata pārmaiņas, kas ietekmē nokrišņu daudzumu un ūdens temperatūru,” uzsver Šmite.

Pēc VVD inspektoru novērojumiem un no sabiedrības saņemtajiem ziņojumiem secināms, ka zivju migrācija un nārstošana oktobra beigās sākusi pārvietoties uz mazajām upēm līdz ar to arī kontroles darbs tiks pastiprināts tieši mazajās upēs.

Ar mērķi novērst jebkādas pretlikumīgas darbības, zvejas kontroles reidos, kopā ar VVD inspektoriem no visiem Latvijas reģioniem, piedalās gan sabiedriskie vides inspektori, gan pašvaldību un valsts policijas pārstāvji. Pārbaudēs aktīvi tiek izmantots ar termokameru aprīkots bezpilota lidaparāts, kas arī diennakts tumšajā laikā ļauj pamanīt pārkāpumu veicējus.

VVD atgādina, ka ikviens iedzīvotājs var iesaistīties zivju resursu sargāšanā un, pamanot negodprātīgu rīcību pret vidi, ziņot VVD, zvanot uz tālruni 26 338 800, vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju.

Foto – VDD