Neskatoties uz iebildumiem, valdība atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā

Valdība trešdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz nākamā gada 10.februārim.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11.augusta, un līdz šim tā bija vairākkārt pagarināta, vēsta LETA.

Tieslietu ministrija (TM) nav atbalstījusi Iekšlietu ministrijas (IeM) rosināto ārkārtējās situācijas pagarināšanu. TM skatījumā, ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav tiesiska pamata, tāpēc ministrija iebilda priekšlikuma turpmākajai virzībai. Ārkārtējā situācija attiecīgajās pašvaldībās ir noteikta jau ilgāk nekā gadu, taču likuma mērķis nav bijis ļaut ārkārtējo situāciju noteikt kā pastāvīgu stāvokli.

Gads ir bijis pietiekami ilgs laika periods, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo normatīvo regulējumu nav iespējams efektīvi nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju, uzsver TM.

“Atkārtoti uzsveram, ka ārkārtējās situācijas noteikšanas mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšanas neatbrīvo attiecīgās iestādes no savu funkciju efektivizēšanas un pārskatīšanas, tādējādi plānojot un nodrošinot gatavību līdzīgām situācijām nākotnē. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl uz trīs mēnešiem un iebilst pret projekta turpmāku virzību,” norādījusi TM.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicies, ka TM argumenti ir saprotami, tāpēc nākamajam iekšlietu ministram varētu tikt dots uzdevums mainīt regulējumu tā, lai varētu atteikties no ārkārtējās situācijas režīma.

IeM norādījusi, ka kopš 2021.gada 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7562 cilvēki.

Kopš 2022.gada 1.augusta ir būtiski palielinājies aizturēto un atturēto personu skaits uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, proti, augusta mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēta 301 persona, septembra mēnesī 299 personas, bet oktobra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas jau 173 personas. Atsevišķos gadījumos aizturēto un atturēto personu skaits vienā grupā ir no 20 – 30 personas.

IeM skatījumā, būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas sākto karu Ukrainā, atbalsta arī Baltkrievija. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas-Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso robežu, skaitu.

Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību

Tāpat ziņots, ka ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, nesen ārkārtējā situācija izsludināta līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados.

Foto – Ivars Soikāns/LETA