Divas krievu raķetes nokritušas NATO dalībvalsts Polijas teritorijā; divi nogalinātie

Divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus, pavēstījusi kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona.

Polijas valdības pārstāvi Pjotrs Millers attiecies pagaidām apstiprināt šīs ziņas, taču atzinis, ka augstākās amatpersonas sanākušas uz ārkārtas sanāksmi “krīzes situācijas” dēļ, vēsta LETA.

Poļu mediji vēsta, ka pēcpusdienā Pševodovas pilsētiņā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu, nokritušas divas raķetes, nogalinot divus cilvēkus.

Polija ir NATO dalībvalsts.

Lai arī NATO dalībvalstī Polijā otrdien ir nokritušas divas Krievijas izšautās raķetes, nogalinot divus cilvēkus, NATO 5.pants, visticamāk, iedarbināts netiks, intervijā Latvijas Televīzijai atzina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kalniņš norādīja, ka gan NATO, gan Polijas puse noteikti paudīs nosodījumu Krievijai par notikušo, tomēr, visdrīzāk, NATO 5.pants netiks iedarbināts, bet šis incidents, iespējams, tiks risināts sarunu ceļā starp iesaistītajām pusēm.

Arī aizsardzības ministrs atzina, ka šajā brīdī NATO 5.panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4.pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta.

Pabriks pauda, ka jāgaida Polijas reakcija uz incidentu, kas būs skaidra brīdī, kad Polijas Drošības padome beigs pašlaik notiekošo sanāksmi.

Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra, ka notikušais viennozīmīgi ir noziegums. “Notikušais nevar palikt bez ievērības. Viena no iespējām būtu, ka NATO dalībvalstis un Polija vienojas par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, tostarp arī daļā Ukrainas teritorijas,” pauda Pabriks.

“Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija ir bijusi apzināta vai ne, šāda situācija nav pieļaujama. Vismaigākā reakcija būtu panākt ar tehniskiem līdzekļiem to, lai tas vairs neatkārtotos, daļēji garantējot Ukrainas drošību,” sacīja ministrs.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses.

“Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām,” sociālajos tīklos pauž politiķis.

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4.pantam prasīja arī Latvija.

Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic “pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību”. Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.

Kā ziņots, Krievija otrdien atkal pakļāvusi Ukrainu masīvai raķešu apšaudei. Krievi uz Ukrainu izšāvuši aptuveni 100 raķetes, kas ir lielākais vienā dienā izšauto raķešu skaits kopš atkārtotā krievu iebrukuma sākuma 24.februārī.

Tas pārspēj 10.oktobrī notikušo uzbrukumu, kad Krievija raidīja uz Ukrainu 84 raķetes.

Ukrainas prezidenta kanceleja paziņojusi, ka pēc Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas energosistēmai situācija valstī ir kritiska un daļā Kijivas nācies atslēgt elektrību.

Tikmēr uzņēmums “Ukrenergo”, ziņo, ka spiests sākt elektroapgādes atslēgšanu visā valstī, lai līdzsvarotu energosistēmu un izvairītos no iekārtu kļūmēm.