Pašā vasaras vidū savus pilsētas svētkus ar daudzveidīgu un interesantu svētku programmu svinēja Latvijas mazākā pilsētiņa Durbe. Šogad svētki notika ar devīzi “Durbenieks un viņa krēsls”.
Svētku laikā durbenieki un pilsētas viesi varēja izpausties radošumā un izgreznot tik pierasto ikdienas priekšmetu – krēslu.
Atsaucas interesantām aktivitātēm
Durbes pilsētas svētku organizatore Daira Veilande stāsta, ka doma par krēsliem radusies, kopā sanākot Durbes radošajiem cilvēkiem. Krēsla tēma radoši izvērsta, piesaistot vietējās mākslinieces.
“Pat meitene, kas dzīvo Somijā, bet ir durbeniece, atbrauca ciemos un paspēja divus krēslus uztaisīt. Krēsls ir visiem dzīves gadījumiem, no mūža sākuma līdz beigām. Lielais baltais krēsls ir domāts kā varenais durbenieku krēsls. Tas mums ir pašā centrā goda vietā, kurā ikviens var iesēsties, nofotogrāfēties un justies kā īsts Durbes saimnieks,” stāsta D. Veilande.
Durbes kultūras dzīves organizatore norāda, ka iedzīvotāju apgleznotie krēsli kļūs par vides objektiem. Tie pēc svētkiem tiks izlikti pilsētā. Jau svētku laikā krēsli bija skatāmi daudzviet mazpilsētiņā – gan pie muzeja, gan vecās domes, arī pastaigājot pa Raiņa ielu.
Durbes galveno krēslu papildināja arī dzejas rindas, kuras pilsētai uzrakstīja dzejniece Kristīne Alksnīte. Viņai Durbe ir dzimtā pilsēta.
“Prieks, ka iesaistījušies cilvēki, kas sen nav gleznojuši vai radoši izpaudušies. Viņiem bija prieks iesaistīties procesā. Ir arī, kas atnesa savu krēslu. Durbenieki labprāt atsaucas uz dažādām interesantām aktivitātēm. Kas tad veidos mums svētkus, paši vien veidosim svētkus, vidi un noskaņu,” gandarīta par krēslu aktivitātes izdošanos bija D. Veilande.
Ar piedāvāto trāpa desmitniekā
“Nedzirdēta laba ideja, kapēc gan nē. Ikdienā viss ir ar krēsliem saistīts, tāpēc krēsls ir laba doma,” svētku organizatoru piedāvāto krēslu tēmu vērtē Vineta no “Lauciņiem”. Viņa kopā ar ģimeni iesaistījās krēslu apgleznošanā.
“Jābūt cilvēkiem aktīviem, tad ar svētki izdosies,” uzskata svētku apmeklētāja.
“Jauki! Jau apmeklējām tirdziņu un bērniem bija nodarbība un teātris. Aiziesim uz sporta laukumu, paskatīsimies, kā sporto. Uz balli vakarā, koncertu. Būs ļoti forša grupa, būs jautra balle. Ar “Citu kvartālu” vienmēr ir garantēts labs pasākums. Pilnīgi simtprocentīgi ir trāpīts. Neko labāku nevar vēlēties,” priecājas Kristīne un Jānis Penkuļi, kuri uz svētkiem atnākuši kopā ar savu mazo dēlu Linardu.
“Pašiem ir forša noskaņa, tad ar svētki ir izdevušies,” teic K. Penkule.
Durbenieku ģimene vērtē, ka katru gadu pilsētas svētkos ir kāda forša ideja.Šoreiz krēsli ir kaut kas neredzēts. “Forši, ka mūsu kultūras nama vadītāja ļoti piedomā pie svētkiem. Ir padomāts par bērniem un pieaugušajiem. Ir gaidīti svētki,” stāsta K. Penkule.
Svētkos ceļ godā vectēva krēslu
Durbes svētku programma visa ir interesanta, atzina sastaptās Guna un Rasma. Abas izstaigājušas svētku tirdziņu, nolēmušas apmeklēt Austras bērnu koncertu, dzirdēt grupu ar nedzirdēto nosaukumu “Laika bende”.
Pie Durbes galvenā krēsla sastopam arī dzejnieci K. Alksnīti, kura uz savu dzimto pilsētu atbrauksui no Vecumniekiem. Viņa pastāsta, ka top dzejas grāmata, kas nav paspējusi dienas gaismu ieraudzīt uz Durbes pilsētas svētkiem. Tā atvēršanas svētkus Durbē piedzīvos Dzejas dienu laikā.
“Man palūdza kaut ko skaistu uz svētkiem uzrakstīt. No rīta pamodos un uzrakstīju. Vārdi man atnāk no augšas, saliku kā vajag,” par Durbes svētkiem tapušajām dzejas rindām teic K. Alksnīte.
Tikmēr Inga Freimane, kas sevi par durbenieci sauc pusgadu, uz mazpilsētu atnākot no Kandavas, uz krēslu apgleznošanu atnesusi vectēva krēslu. Tas izvilkts no malkas šķūņa. “Mēs jau domājām viņu atjaunot. Tagad ir tāda iespēja, kad svētkos var apgleznot mūsdienīgos toņos, kā sirds vēlas. Krēslam dodam otro elpu,” stāsta I. Freimane.
Durbeniece, aktīvi iesaistoties radošajā procesā, neslēpj, ka iesākumā doma bijusi pilnīgi citādāka. Ņemot otu rokās, ļāvusies izjūtām. “Kā ota iet, tā ļaujos,” norāda iedzīvotāja.
“Svētki mums skaisti – gan lietus, gan pērkons, gan saule,” priecājas I. Freimane.
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma