Jau desmit gadus vidi degradējošas būves uzrauga būvvaldes konsultatīvā padome

Desmit gados, kopš Liepājas pilsētas būvvaldē izveidota vidi degradējošu un bīstamu būvju konsultatīvā padome, pilsētā ir apzinātas kopumā 320 vidi degradējošas un bīstamas ēkas vai būvju daļas. Sazinoties ar ēku īpašniekiem un pieprasot ēku sakārtošanu, 41% gadījumu lietas atrisinātas un būves nojauktas vai sakārtotas. Atlikušā daļa atrodas terminētā kontrolē vai sakārtošanas procesā, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu būvju konsultatīvā padome 2013. gadā izveidota ar mērķi mazināt gan ilgstoši pamestu un neapsaimniekotu ēku skaitu un risināt to vidi degradējošo iespaidu uz kopējo pilsētvidi, gan veicināt apdzīvotu ēku, kuru daļas kļuvušas bīstamības, sakārtošanu. Ja pirmajos četros padomes darbības gados reģistrēti no 30 līdz teju 80 sakārtojamu īpašumu, par kuriem arī ierosinātas administratīvas lietas, tad pēdējos sešos ik gadu no jauna reģistrēti vidēji 12 īpašumu. Vēl daļa apzināto īpašumu atrodas norobežotās vai no publiskās vides nepārskatāmās teritorijas un par tiem netiek ierosinātas lietas – tie galvenokārt ir šķūnīši, nojumes vai citas palīgēkas vai ēku daļas, piemēram, skursteņi.

Ikdienas darbs ar būvju apsekošanu, informācijas apkopošanu, analizēšanu, lēmumu pieņemšanu un regulāru saziņu ar būvju īpašniekiem rezultējusies ar to, ka 41% gadījumos jeb 132 īpašumi sakārtoti. Atlikušās būves atrodas terminētā kontrolē un sakārtošanas procesā. Terminētā kontrolē esošās ēkās ir veikti konservācijas darbi – tās ir norobežotas ar žogiem vai aizdarītas iekļūšanas iespējas. Sakārtošanas procesā esošām būvēm ir izdoti būvvaldes lēmumi par sakārtošanu un bīstamības novēršanu vai arī uzdota nepieciešamās dokumentācijas izstrāde.

“Būvju īpašnieki lielākoties ir atsaucīgi un sadarbojas ar būvvaldi, pieskata īpašumus un novērš bīstamību savu iespēju robežās. Novērojams, ka nojaukto būvju skaits ir aizvien mazāks, īpašnieki tās cenšas atjaunot vai pārbūvēt. Tāpat mazāk paliek objektu, kuros bīstamība vai vidi degradējošs kopskats ir visai ēkai. Šobrīd vairāk ir tādu gadījumu, kas saistīti ar būvju daļām, piemēram, balkoniem un ēkas fasādi,” norāda cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu būvju konsultatīvās padomes vadītāja, būvvaldes vadītāja vietniece Agija Kudrēviča.

Ja graustu īpašnieki nesadarbojas ar pilsētas būvvaldi un nemeklē risinājumus problēmu novēršanai, pašvaldība piemēro paaugstinātu 3% nekustamā īpašuma nodokli, lai veicinātu ēku sakārtošanu. Nodoklis ir pietiekami liels, lai būtu motivācija īpašumu sakārtot.

“Esam pretimnākoši jaunajiem graustu statusā esošo namu īpašniekiem, kuri apņēmušies ēkas sakārtot. Pašvaldība nepiemēro paaugstināto nodokli, ja saņemam informāciju par plānotajiem darbiem saistībā ar uzlabojumu veikšanu ēkai. Tie izdevumi, kas būtu saistībā ar paaugstinātā nodokļa samaksu, tādējādi tiek novirzīti ēkas sakārtošanai, kas pilsētai ir liels ieguvums,” norāda Agija Kudrēviča.

Kopš darbu uzsākusi vidi degradējošu un bīstamu būvju konsultatīvā padome, pēdējo gadu laikā redzami rezultāti ilgstoši degradētu īpašumu sakārtošanā. Vērojams, ka arī kopumā uzlabojusies pašu īpašnieku atbildība un rūpes par sev piederošu īpašumu. Vairāki īpašumi tikuši pie jauniem saimniekiem, kas arī aktīvāk uzņēmušies rūpes par to pienācīgu apsaimniekošanu. Tādējādi pēdējo gadu laikā atjaunoti īpašumi, piemēram, Kaiju ielā 12/14, Celtnieku ielā 12, Bāriņu ielā 29A, Strautu ielā 4, Jaunajā ielā 10. Līdz ar īpašnieka nomaiņu ir nojaukta arī bīstamā jaunbūve Liedaga ielā, iepretim Tenisa hallei, un tiek izstrādāts projekts turpmākajai īpašuma attīstībai.

Viena daļa no graustu saraksta ēkām ir bijušas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un nojauktas. Taču ir daudz piemēru, kad notiek to atjaunošana. Liels atbalsts ir pašvaldības līdzfinansējuma programma kultūras pieminekļu saglabāšanai, ar kura palīdzību tiek atjaunoti arī pirms 10 gadiem reģistrētie objekti, kas bija nonākuši “graustu statusā”, kā, piemēram, mājas Bāriņu ielā 26 un Bāriņu ielā 24.

Ēkai Bāriņu ielā 24, kad pirms gada no dzīvokļu īpašnieku kopības ir nomainījies īpašnieks uz vienu personu – tas ir atvieglojis dažādu jautājumu risināšanu, un ir jau sākušies aktīvi īpašuma sakārtošanas darbi. Šobrīd jaunais īpašnieks plāno veikt ēkas restaurāciju un ir uzsācis ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Bet turpat blakus, Bāriņu ielā 26, agrāk ilgstoši pamestai ēkai jaunais īpašnieks par saviem līdzekļiem veicis ēkas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un restaurācijas būvprojekta izstrādi, ar pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu 2021. gadā veikta fasāžu un jumta restaurācijas 1. kārtas būvdarbi. Pašlaik īpašnieks par saviem līdzekļiem veic ēkas pārbūvi un fasāžu restaurāciju.

Būvvaldes kontrolē 2022. gadā kopumā atradās 157 būves, no kurām jaunas administratīvās lietas uzsāktas 12 gadījumos. Lielākoties tie saistīti ar atsevišķu fasāžu daļu vai konstrukciju noturību un nepieciešamību tās sakārtot. 25 gadījumos izbeigtas uzsāktās lietas, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados, jo īpašnieki izstrādājuši nepieciešamo dokumentāciju vai veikuši bīstamo konstrukciju nostiprināšanu, norobežošanu vai nojaukšanu. Pārējos objektos turpinās kontrole un tiek veikta to sakārtošana.

Vidi degradējošu vai cilvēku drošību apdraudošu objektu sarakstu var redzēt pašvaldības mājaslapā: https://www.liepaja.lv/vidi-degradejosu-un-bistamu-buvju-sakartosana/

Civillikuma 1084. pants nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jāuztur īpašums tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Neizpildot būvvaldes lēmumus, var tikt piemērots administratīvais sods saskaņā ar Būvniecības likumu un Liepājas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 47 “Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”.