Par gada bezmugurkaulnieku izvēlētas mitrenes

Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2022.gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies mitrenes jeb mitreņu “Oniscoidea” virsdzimtu no vienādkājvēžu “Isopoda” kārtas, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Rūta Abaja.

Mitrenes ir vienīgie Latvijā mītošie vēzveidīgie organismi, kas iemanījušies elpot ar žaunām, dzīvojot pastāvīgu sauszemes dzīvi. Dažas no sugām briesmu brīžos spēj pārsteigt, saraujoties apaļā bruņām klātā lodītē. Turklāt, kā skaidro Abaja, tās nebūt nav kaitnieciskas radības, bet gluži labvēlīgi augsnes virskārtas apdzīvotāji, tāpēc Latvijas Entomoloģijas biedrība šī gada laikā skaidros to nozīmi dabas procesu kopējā norisē.

Mitrenes ir visbiežāk redzētais vēzītis, jo sastopamas visos sauszemes biotopos, arī cilvēku mājokļos, malkas šķūņos un neskartākos, ēnainākos pagalma nostūros.

Latvijā līdz šim droši konstatētas 20 mitreņu sugas, taču pasaulē ir no 5000-7000 sugām. Latvijā biežāk sastopamās ir “Armadillidium pulchellum”, “Ligidium hypnorum”, “Trichoniscus pusillus”, “Oniscus asellus”, “Trachelipus rathkii”, “Porcellio spinicornis” un parastā mitrene “P.scaber”.

Kā norāda Abaja, no minētajām sešām biežāk sastopamajām sugām pēdējās četras var būt itin biežs viesis vannas istabā, tualetē, pagrabā, siltumnīcā vai malkas šķūnī – visur, kur kāda iemesla dēļ ir mitrs un slikti vēdināts. Mitrenes pašas par sevi nerada mitrus apstākļus, taču ir labs to indikators. Mitrums ir viens no būtiskākajiem vides apstākļiem, kas nosaka mitreņu apdzīvoto vidi. Tas nepieciešams, lai mitrenes spētu elpot un uzņemt dzīvībai svarīgo skābekli. Kā visi vēžveidīgie organismi, mitrenes elpo ar žaunām līdzīgiem veidojumiem, kas izskatās kā savdabīgas plāksnītes, piestiprinātas to vēdera apakšpusē.

Mitrenes nemīl uzturēties saulainās vietās, tāpēc ir aktīvas galvenokārt naktī un krēslā. Turklāt tās kā jau detrīta jeb atmirušu augu atlieku ēdājas vieglāk sev rod pārtiku tur, kur ir paaugstināts mitrums, kas veicina augu sadalīšanos. Piemēram, mitreņu iemīļotas ir piemājas komposta kaudzes, kurās to līdzdalība palīdz pārvērts kompostu auglīgā augsnē, skaidro Abaja.

Mitrenes apdzīvo gan mitrus un slapjus mežus, upju vai ūdenstilpju krastus, slapjas pļavas, zāļu purvus, arī kāpas un cilvēka radītas telpas, vidi. Katrai sugai ir savas iecienītākās dzīvotnes prasības, turklāt ir vairākas sugas, kurām būtiska ir kaļķaina augsne vai lapkoku meži.

Mitreņu dzīves ilgums ir vien līdz trīs gadi. Mitrenēm patīk uzturēties grupās. Kā uzver Abaja, mitrenēm ir nozīmīga loma augsnes barības ķēdēs un vielu apritē. Tās palīdz pārstrādāt galvenokārt pūstošas augu atliekas. Savukārt mitrenes pašas ir barība vardēm, ciršļiem, simtkājiem un zirnekļiem. Turklāt mitrenēm piemīt spēja paciest smago metālu piesārņojumu, uzkrājot tos ķermenī, tādēļ tās mēdz izmantot kā smago metālu piesārņojuma novērtēšanas indikatorus. Tās nepārnēsā cilvēku un mājdzīvnieku slimību ierosinātājus.

Mitrenēm ir bruņām veidots ķermeņa ārējais skelets, kas sastāv no septiņām krūšu daļas plāksnēm. Pie katras no krūšu plāksnēm ir piestiprināts kāju pāris (kopā 14 kājas) un divas īsas antenas jeb taustekļi pie galvas. Vēders mitrenēm atrodas “pakaļgalā” un sastāv no sīkāka izmēra bruņu plāksnītēm nekā krūšu daļā. Ķermeņa krāsojums ir brūni pelēcīgos toņos.

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus šī gada laikā veikt mitreņu novērojumus – ielūkoties māju un pagalmu slēptuvēs, palūkoties zem akmens vai kritalas dabā, lai uzmeklētu mitrenes. Iedzīvotāji aicināti tās nofotografēt gan no ķermeņa virspuses, gan apakšpuses, lai var labi saskatīt antenu posmus, krūšu posmus, vēdera galu, galvas formu. Vēlams blakus nolikt kādu labi atpazīstamu priekšmetu izmēra novērtēšanai. Tāpat jāpieraksta dzīvotne, kurā mitrenes atrastas. Savus mitreņu novērojumus ar fotogrāfiju jāievieto vietnē www.dabasdati.lv vai jāsūta uz e-pastu ruta.abaja@vri.lv. Šī informācija palīdzēs noteikt mitreņu sugas un vairos zināšanas par to izplatību Latvijā.

Latvijas Entomoloģijas biedrība apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. Latvijas Entomoloģijas biedrība dibināta 1951.gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999.gada izvirza gada kukaini un kopš 2008.gada – arī gada bezmugurkaulnieku, lai izglītotu sabiedrību par Latvijas dabu un iegūtu vērtīgus datus.

Jau ziņots, ka par 2022. gada kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība ir izvēlējusies skujkoku dižkoksngrauzi (Tragosoma depsarium).