Gints Sedols: “Volejbolam jābūt magnētam, kas spēlētājus vilktu atpakaļ uz Aizputi”

Kurzemes mazpilsēta Aizpute nav iedomājama bez volejbola, kura tas ir sporta veids numur viens. Aizputes vīru komanda aizvadījusi savu desmito sezonu Latvijā, līdzvērtīgi cīnoties ar ikvienu vienību, turklāt papildinot pretinieka rindas ar saviem spēlētājiem.

“Aizputes” volejbolistiem sezona “Optibet” Latvijas volejbola čempionāta Nacionālajā līgā beidzās ceturtdaļfinālā, kur sērijā līdz divām uzvarām abās spēlēs tika zaudēts “Ventspilij”. Pretinieks kļuva par Nacionālās līgas čempioniem.

Apstākļi paliek arvien grūtāki
“Kopumā sezona ir jāvērtē pozitīvi. Skaidrs, ka rezultāts jau nav tāds, uz kuru ej. Tu sezonā neej uz piekto vai sesto vietu. Iekļūšana “play-off” vienmēr ir mazie mērķi. Galvenās vēlmes ir cīnīties par medaļām. Es baigo grēksūdzi negribu taisīt. Apstākļi mums ar katru gadu paliek arvien grūtāki. Nav vienkārši. Ir daudziem apstākļiem jāsakrīt, lai varētu cīnīties par medaļām,” portālam “ReKurZeme” stāsta volejbola komandas “Aizpute” galvenais treneris Gints Sedols.

Treneris norāda, ka šobrīd galvenā problēma ir tā, ka komandai vairs tā nenāk klāt resursi. Jaunie volejbolisti pēc skolas beigšanas dodas prom no Aizputes, iesaistoties komandās, kas ir tuvāk viņu studiju vietai. “Sporta skolā ir vecākās grupas puikas. Viens šogad beidz skolu, iet projām. Jautājums, kur viņš studēs. Kā viņu tālāk dzīves mērķi vedīs. Resurs mums vairs nenāk tā klāt. Beigās sanāk tā baigi interesanti. Čempionātā satiekos ar saviem audzēkņiem, kas ir izgājuši mūsu sporta skolu cauri. Lielākā cīņa sanāk pret viņiem,” atklāj G. Sedols.

G. Sedols savus labos volejbolistus gribētu noturēt uz vietas Aizputē, bet saprot, kādi ir apstākļi. Puiši mācās un strādā Rīgā, cits Jelgavā. Katrs meklē pieturpunktus, kas ir izdevīgāk. “Varētu runāt par patriotismu, visām šīm lietām, bet tas katram pašam individuāli,” piebilst treneris.

Jaudīgi pret spēcīgo “Ventspili”
“Aizputes” volejbolisti Nacionālās līgas regulāro sezonu ar 18 punktiem noslēdza piektajā vietā. Regulārajā sezonā uzvarēja “Rīgas Tehniskā universitāte” (30), sekoja “Vecumnieki” (29), “Augšdaugava” (26) un “Ventspils” (25). Aiz aizputniekiem palika “Kuldīga/Kuldīgas NSS” (16), “Jelgava” (14) un “Jēkabpils juniori/JSS” (10).

Ceturtdaļfinālā pretim stājās “Ventspils, kam sērijā līdz divām uzvarām tika zaudēts ar 0:2. Pirmajā spēlē aizputnieki zaudēja ar 0:3 (16:25; 22:25; 19:25), bet savās mājās piekāpās ar 0:3 (15:25; 21:25; 13:25).

“Es jutu, ka “Ventspils bija spēcīga. Sezonas laikā nebija tik, bet sezona nav tik objektīva. Sezonas laikā kāds tiek, kāds netiek. Plus mīnus saproti, ka esi “play-off” zonā. Visas komandas plus mīnus ir vienādas. Sezonas laikā pateikt, ka šie vinnēs, tā nevar. Bet kad mums bija pirmā spēle pret viņiem, tad jutu, cik viņi ir mobilizēti un noskaņojušies. Nevar teikt, ka mēs mazāk, bet es zinu tos čaļus, kas viņiem spēlē. Viņiem “Ventspilī” ir divi džeki, kas kādreiz ir bijuši Latvijas izlasē. Ar tādu pieredzi. Gatis Garklāvs, ja nemaldos, vēl divus gadus atpakaļ Baltijas līgā bija rezultatīvākais uzbrucējs. Skaidrs, ka viņš vairs netrenējas tādā līmenī, bet tas ir džeks ar bagāžu. Viņš saprot, ko dara uz laukuma. Moments pienāk pie spriedzes situācijām, viņš ir komforta zonā. Skaidrs, ka tur cēlājs zina, kuram jādod. Spēcīgi. Jutu, ka pretestība ir ļoti nikna. Mēs nespēlējām slikti, lai gan rezultāts bija 0:3. Spēle Ventspilī bija jaudīga. Mums spēle bija bagātīga ar serves kļūdām. Tās neaizgāja. Kopumā spēle bija normāla, bija enerģija, mēs ļoti gribējām. Esmu priecīgs, ka džeki cīnījās. Nevar teikt, ka aizbraucām un ventspilnieki mūs nomētāja ar cepurēm. Tā galīgi nebija,” ceturtdaļfināla pirmo spēli komentē G. Sedols.

Mīnuss – nav visi kopā treniņos
“Ventspilnieki bija pieredzējuši un vecāki. Viņi mierīgi jūtas spriedzes situācijās. Mums mājas spēlē bija citi apstākļi. Sezonas laikā mums piespēlēja divi čaļi – aizputnieks Marsels Mārcis Jonass un skrundenieks Dāvis Stroķis. Uz pirmo ceturtdaļfināla spēli viņi bija, uz mājas spēli vairs nē, jo spēlē arī Baltijas līgā. Arī libero spēlētājs bija satraumējies. Vēl vienam džekam bija rokas trauma. Apstākļi nesakrita. Mēs mājās spēlējam labi, ja skatītājs vēl iedod “draivu”, tad varam kalnus gāzt. Grūti pateikt, kā būtu, ja būtu visi. Tā ir veiksme, ja komanda ir pilnā sastāvā un visi ir veseli. Tad tu saproti, ar ko cīnīs, kad ir visi ieroči. Šajā gadījumā man nebija visi ieroči. Žēl, ka neizdevās kādu setu paņemt,” stāsta G. Sedols.

“Aizputes” sastāvs ar katru gadu kļūst jaunāks. Komandas vecākais spēlētājs šobrīd ir 1988. dzimušais Jānis Čanders. Pamatā vienībā ir enerģijas pilni spēlētāji vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

“Mīnuss ir tas, ka visai komandai nesanāk trenēties kopā. Tas ir tas, kas pietrūkst, tāda saspēle. Risinājumi krīzes momentos. Kad iet labi, tad ir labi un domāju, ka jebkurš var stāvēt malā un priecāties, cik visi labi spēlē. Tad, kad nonāc krīzes momentā, tad mums vajag iestrādes un iespēles, saspēli. Tas nav. Spēles laikā es kā treneris saprotu, ka ir ziepes. Nav variantu, ir jāriskē, mēģinām džeki šo variantu. Tad ir vai nu iziet cauri, vai neiziet,” norāda “Aizputes” galvenais treneris.

Aizvadītajā sezonā volejbola klubā “Jelgava” spēlēja Kārlis Krauze. “Rīgas Tehniskās universitātes” sastāvā bija Valters Kāpiņš, Jānis Muižnieks, kā arī Kristers Niks Ērglis, kas pērn vēl spēlēja “Aizputē”. “Viņi mums noderēt! Rūgtums ir, ka viņi ir projām, bet es viņus pilnībā saprotu,” stāsta G. Sedols.

Pirmajās sezonās čempioni un godalgas
“Aizpute” aizvadīja desmito sezonu. Komanda tika dibināta 2012. gadā. Toreiz Latvijas čempionātā bija divas līgas – Nacionālā līga un pirmā līga. Pirmās līgas uzvarētājs tika uz Nacionālo līgu. Pirmajā sezonā aizputnieki tika līdz pirmās līgas finālam, kur pretim bija “Ventspils”. Sērijā līdz trim uzvarām rezultāts bija neizšķirts 2:2. Piektajā spēlē mājās “Aizpute” zaudēja un pirmajā līgā ieguva otro vietu.

Uz Nacionālo līgu tika ventspilnieki, bet “Aizputes” volejbolisti vērsās Latvijas Volejbola federācijā, ka arī viņi vēlas spēlēt līgu augstāk. Lūgums tika apstiprināts. Otrajā sezonā “Aizpute” un “Ventspils” tikās Nacionālās līgas finālā. Aizputnieki ceturtajā spēlē mājās uzvarēja un kļuva par Nacionālās līgas čempioniem. Tas ir “Aizputes” volejbolistu līdz šim lielākais panākums. 2017./2018. gada sezonā aizputnieki ieguva bronzas medaļas.

“Tad sākās kovids. Bija šausmīgs bardaks. Arī pērn. Pats nebiju uz pēdējām spēlēm, jo saslimu. Komanda slimoja. Visi sēdējām karantīnā. Kalendārs bija saspiests. Nedēļā bija trīs spēles,” atminas G. Sedols.

Bija gatavi viens otram rīkli pārkost
Ideja par savas komandas nepieciešamību Aizputē dzima 2012. gadā, gatavojoties Latvijas olimpiādei. Aizputes volejbolisti tobrīd katrs kaut kur spēlēja. Spēki tika apvienotik, lai startētu Latvijas Olimpiādes Kurzemes zonas atlasē. To neizdevās pārvarēt.

“Ideja radās tajā brīdī, kad atbraucām mājās. Atceros, pie Aizputes vidusskolas uz laukuma sēdējām. Runājām, ka vajadzētu startēt kādā līgā. Tad ideju sākām ģenerēt. Kopā ar treneri Māri Zankovski gājām pie Aivara Šiļa un Jura Grasmaņa, tā brīža Aizputes novada vadības. Stāstījām savas idejas un plānus. Viņi redzēja, ka gribam, atbalstīja un tā šis volejbola trakums sākās,” norāda G. Sedols.

“Mums tajā laikā bija labi sakritis tas, ka daudzi čaļi bijām uz vietas. Mācījāmies Rīgā, Jelgavā, bet komanda bija dibināta, iekšā bija milzīgs patriotisms un vēlme parādīt, pierādīt sevi. Braucām no skolām mājās ātrāk, jau ceturtdienās, lai paspētu uz treniņu. Treniņos mēs bijām pietiekami daudz. Mēs bijām ļoti ļoti motivēti, īpaši pašā sākumā, dulli, gatavi trenēties un grauzt dēļus,” G Sedols norāda, kādēļ pirmajos gados rezultāti bija ļoti labi.

Treneris stāsta, ka daudz kas šo gadu laikā ir mainījies. Gadiem ejot, neviens jaunāks nepaliek. Visu nosaka dzīves apstākļi. “Kur tev darbs, kur tu strādā, kur ir tava ģimene. Katrs saliek savas prioritātes. Tā ir ģimene, darbs, skola, viss pārējais. Daudz kas mainījies. Nav vairs tas pieplūdums. Tajā laikā mēs bijām sešpadsmit līdz astoņpadsmit džeki, gatavs viens otram treniņā rīkli pārkost, lai tiktu uz laukuma. Tad bija milzīga konkurence, kas dzina uz priekšu. Katrs gribēja sevi pierādīt. Nesaku, ka tagad tas vairs nav, bet tajā brīdi tas bija dziļāk,” uzskata G. Sedols.

Iemesls atgriezties dzimtajā pilsētā
“Es gribu uzvarēt! Sportā vienmēr visiem ir mērķis uzvarēt, tāpēc esi sportists. Piedalīties var skaistumkonkursos. Sportā visi iet uz rezultātu. Pirmkārt, es gribu, lai sporta skolas audzēkņiem, kas šeit ir skolā, ir pakāpiens. Ka viņi grib būt lielajā komandā, grib spēlēt šeit pie saviem skatītājiem, kur vienmēr ir pilna zālē. Varbūt šī komanda būtu iemesls kādam atgriezties uz Kurzemi, tuvāk Aizputei meklēt darbu. Skatīties šeit uz vietas un šeit būt,” uz Aizputes volejbolistu atgriešanos savā dzimtajā pilsētā cer G. Sedols.

G. Sedols apgalvo, ka nevienu dienu nav iegājis sporta zālē, lai tāpat uzspēlētu. “Čaļiem jau teicu, ka nekad nenākšu zālē, ja man būs vienalga,” atklāj treneris.

Volejbols Aizputē ir īpašs sporta veids. “Varbūt šis ir magnēts, kas vilktu atpakaļ, kas gribētu šeit atgriezties. Redzu, ka jaunieši, kas ir nākuši lielo komandu skatīties, kādu spēlētāju atdarina, sauc viņu uzvārdā. Viņi grib tiem līdzināties, varbūt pēc laika šie puikas būs komandā,” stāsta G. Sedols. Viņš piebilst, ka volejbols Aizputē ir notikums, uz komandas mājas spēlēm nāk aptuveni 200 skatītāji.

“Man kāds čoms pēc spēles Kuldīgā pienāca klāt un jautāja, kā Aizputē var būt volejbola komanda. Mēs ar saviem resursiem varam konkurēt ar Daugavpili, Jēkabpili, Rīgu, Jelgavu un Ventspili. Jebkurā no tām vietām mikrorajons ir kā Aizpute, bet mēs te spirināmies visiem pretī. Viņiem vēl nepietiek, mūsējie pie viņiem spēlē,” piebilst G. Sedols.

SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.