uldis.dobelis
Otaņķu tautas namā Dienvidkurzemes novada pašvaldības februāra domes sēdes dienā iedzīvotājiem bija iespēja satikt novada deputātus un domes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu, lai izteiktu neapmierinātību par to, kas notiek Nīcā un Otaņķos.
Uz tikšanos ar deputātiem bija ieradušies daudzi iedzīvotāji. A. Priedols atzina, ka kuplākā pārstāvniecība aiz Pāvilostas.
Šokē saņemtie rēķini
Nīcas un Otaņķu iedzīvotāji bija sašutuši par zemes nomas maksas rēķiniem, kas bija ievērojami pieauguši. Viņi vēlējās skaidrojumu. Iedzīvotāji bija neizpratnē par cenu kāpumu, kā arī lūdza pašvaldību pēc jebkādu izmaiņu veikšanas informēt novada iedzīvotājus par tām. A. Priedols aizstāvēja savus deputātus, sakot, ka katrs var kļūdīties, tāpec jautājums tiks skatīts ārkārtas sēdē.
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs norādīja, ka daudzas lietas atšķirīgas ir bijušas katrā no iepriekšējiem novadiem. Šobrīd grūtākais ir savilkt vienlīdzību jaunajā novadā. “Arī pēc zvaniem, ko esmu saņēmis, tā ir viena no lietām, ko Dienvidkurzemes novads ir centies izlīdzināt visā novadā. Saprotams ir tas, ka diskusijas nav bijušas pietiekamas. Ar deputātiem vienojamies, ka diskutēsim par zemes nomas maksājumiem. Nīcā bija vieni kritēriji, citur citi. Jāapzinās, ka Nīcas kritēriji netika mainīti daudzu gadu garumā. Savukārt, Durbes novadā zemes nomas maksa tika pielīdzināta tirgus nomas cenai. Protams, šobrīd visiem lauksaimniekiem ir šoks. Šobrīd ir tā, ka ir novadi, kuros ir saprotamāks šis vērtējums. Nīcā līdz šim ir bijis daudz lētāk un ir liels kāpums. Šobrīd ir dažādi priekšlikumi un domas. Piemēram, ka pašreizēju līgumu laikā paliek pa vecam, bet tikko kā sāksies līgumu pagarināšana, tad tiks piemērota šī brīža novadā noteiktā tarifikācija,” stāsta R. Kalējs. Viņš piebilst, ka, lai zemes gabalus vērtētu no jauna, tika piesaistīts īpašumu vērtēšanas uzņēmums SIA “Interbaltija”.
R. Kalējs norāda, ka pagājušā gada februārī tika izsūtīti iepriekšējie rēķini par zemes nomu. Jaunais cenrādis tika apstiprināts martā. Tiem, kam rēķinu izsūtīja vēlāk, apakšā bija pierakstīts, ka būs izmaiņas. Nīcā un Otaņķos rēķini tika saņemti agrāk. “Informētības trūkums. Tas mums diemžēl jāņem uz pašvaldības pleciem. Pie tā mums vēl ir jāpiestrādā,” taisnojās domes priekšsēdētāja vietnieks.
Sāk piebeigt zemniekus
“Es gribu pateikt, ka visam pamatā ir nauda, lai varētu ko izdarīt, bet naudu var dot tikai ražošana, bet tagad, saņemot no jaunās domes rēķinu par zemes nomu, es sākumā domāju, ka tur ir telefona numurs uzrakstīts. Tad es zvanīju Kalēja kungam, liku izskaidrot, kā tas ir iespējams, ka nomas maksa, man ir līgums līdz 2025. gadam, vienīgais iemesls, kāpēc līgumā cenu varētu izmainīt, ir kadastrālās vērtības pieaugums. Tas nav pieaudzis, tātad nomas maksai jābūt tieši identiskai, kāda bija iepriekšējā gadā. Viņš saka, mums bija vērtētājs. Zemes vērtību nosaka ballēs pēc zemes auglības. Vienā no maniem gabaliem ir zem 30 ballēm. Zemgalē, Durbē un citur, kur ir 50, 60 balles, viņi var nelietot minerālmēslus, viņi iegūst to pašu, kur mēs maksājam lielu naudu. Jūs cilvēkus satracināt. Nobeidz tagad pienlopkopību visā valstī, tad Dienvidkurzemes novads sāk piebeigt zemniekus, kas audzē labību,” sašutusi bija iedzīvotāja Zenta Frema.
Zemniece norāda, ka “Interbaltija” vērtē par tirgus pārdošanas cenām, bet zemes vērtību nosaka ballēs. Tiek ņemta vērā zemes auglība.
Iedzīvotāji vērsa deputātu uzmanību uz to, kāds efekts sāksies pārējo zemes izīrētāju vidū. Viņi visi pacels cenas, jo pašvaldība ir pacēlusi. “Padomājiet nedaudz tālāk, lai saprastu, kas notiek,” mudināja iedzīvotāji.
Tikšanās reizē klāt bija kādreizējā Nīcas novad vadītājs Agris Petermanis, kurš iebilda, ka Nīcas novads savā laikā nav zemi nomājis zem tirgus vērtības. Viņš vērsa uzmanību, ka 2018. gada Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka reizi piecos gados pašvaldība vai zemes īpašnieks pārskata nomas maksu, notiek vērtēšana. Viņaprāt, ja maksa tiek palielināta, tas ir jāskaidro iedzīvotājiem, bet agrāk Nīcas novadā viss bija kārtībā.
“Piedod, bet tur es tev šobrīd palīdzu,” A. Petermanis veltīja R. Kalējam, norādot, ka domes priekšsēdētāja vietnieks nav iedziļinājies Ministru kabineta noteikumos.
Arī A. Petermanis vērsa uzmanību, ka nosakot maksu, ir jāņem vērā zemes auglība. Piemēram, kāda tā ir Pērkonē vai mālainajā Embūtē.
Mudina paiet tālāk no centra
R. Kalējs, kurš pats ir nīcenieks, iepazīstināja atnākušos ar tuvākajiem projektiem un lielākajiem darbiem, ko paredzēts veikt Otaņķu pagasta un Nīcas apkārtnē. Jāpiemin, ka virkne no šiem projektiem bija iesākti vai plānoti vēl bijušā Nīcas novada laikā.
Viens no lielākajiem darbiem ir ceļa pārbūves darbi pašvaldības autoceļam “Dzintariņš – Baltijas jūra”, kas solās būt pabeigti līdz šī gada maija beigām. Kā deputāts R. Kalējs minēja, šis ceļš padarīs Bernātus par pievilcīgāku vietu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā tūristiem.
R. Kalējs piebilda, ka pirms 2017. gada vēlēšanām bārtenieki teica, ka nekas nenotiek, bet tagad jau atzīst, ka tūristu plūsma ir jau par lielu.
R. Kalējs informēja iedzīvotājus, ka šajā gadā ceļa uzlabošanas un asfaltēšanas darbi notiks arī Jūrmalciema ceļa posmā no zivju kūpinātavas līdz molam. Asfaltēts tiks arī stāvlaukums pie jūras. Viņš piebilda, ka prioritāte ir ielas un ceļi. Nīcā plānots asfaltēt ielu pie kultūras nama un bērnudārza.
Uz iedzīvotāju jautājumu, vai Rudē un Otaņķos ar kas ir plānots, R. Kalējs atbildēja, ka plānos ir iekļauts ielu apgaismojums, pagasta pārvaldes ēkas siltināšana.
“Mēs tikai aplaizām pagastmāju riņķī, bet tālāk ir kuiļa rakumi, visas ceļmalas nostumtas. Tepat centrā. Paejiet 30 metrus tālāk. Pie veikala ūdens krājās, ko taisīja, bet nesataisīja. Netiek pāri ielai. Visur problēmas ar notekūdeņiem, visas mājas slīkst nost. Mēs nespējam pumpēt ūdeni ārā,” sūdzējās iedzīvotāji.
Bīstams ir ceļš Nīca-Grobiņa
Priekšsēdētāja vietnieks aicināja savus kolēģus deputātus atbalstīt ieceri atjaunot Nīcas vidusskolas aktu zāli, par ko klātesošie bija īpaši priecīgi. Deputāts un Izglītības un sporta komitejas vadītājs Andrejs Redzēvičs apstiprināja, ka komitejas locekļi šo lēmumu ir skatījuši un atbalstījuši šādu ieceri. Tas tika uzņemts ar skaļiem aplausiem.
Kā jau visās iepriekšējās iedzīvotāju tikšanās reizēs arī šajā bija jautājumi un diskusijas par slikto ielu un ceļu kvalitāti. Iedzīvotāji aicināja pašvaldības pārstāvjus iesaistīties ceļu sakārtošanas organizēšanā, jo tie ir bīstami autobraucējiem, īpaši Nīcas – Grobiņas ceļš.
“Iet runa par attīstību, par Bernātiem, kādu mazu ieliņu. Jūs zināt, kāds ir ceļš no Nīcas Līdz Grobiņai, cik nav jau mašīnai priekšējie stikli izsisti, lukturi, bremžu uzlikas, diski. Ko jūs muļķojaties ar sānu ceļiem, šis ir ļoti svarīgs ceļš. Ko te smejaties, tie sānu ceļi neinteresē,” bija iedzīvotāju viedoklis.
Vēl tikšanās reizē tika pausta cerība, ka Nīcas vidusskola tomēr varētu tikt pie stadiona. Pagājušajā gadā projekts tika iesniegts VARAM mērķdotāciju programmā kā augstas gatavības investīciju projekts, bet palika aiz strīpas. R. Kalējs cer, ka nākamajā gadā atkal būs šīs programma, ka atkal varēs startēt. Finansējuma tāme gan ir pieaugusi. Sākumā tā bija 700 tūkstoši, bet tagad ir viens miljons.
Vai vajag abas senlietu krātuves
Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras komitejas vadītājs spriedzes pilnajā tikšanās reizē centās mainīt tēmu, jautājot, vai atsevišķi ir nepieciešamas senlietu krātuves Nīcā un Otaņķos.
“Sāpju bērns ir tēma par kultūras manotojuma saglabāšanu. Saprotam, ka Nīcas kultūras telpa ir svarīga, gan Otaņķu kultūrtelpa un citas. Kad veidojām savu struktūru, štatu sarakstu par to strīdējāmies. Jūs visi ziniet savu Nīcas snelietu krātuvi. Mani tā iedvesmo, izcila vieta. Blakus cik kilometri ir Otaņķu, abās vietās ir algoti darbinieki, krātuvju vadītāji. Apceļojot novadu, apskatot šīs vietas, liekas, ka ir lielas atšķirības starp šīm vietām. Kā jūs paši vērtējat, mums kādreiz būs lēmumi jāpieņem, svarīgi zināt, kā jūs vērtējat, jūsu viedokli un vērtējumu,” lūdz L. Tiļugs.
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma