Uz nelaimes gadījumiem katrs reaģē atšķirīgi – vienam tā ir mācība, tāpēc tiek darīts viss, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos. Cits iebāž galvu smiltīs un cer, ka gan jau viss paies garām un nevienu neskars.
Jautājumi par sabiedrisko ēku drošību aktualizējušies pēc postījumiem pagājušās nedēļas nogalē Aizputes vidusskolā, kur stipras vēja brāzmas norāva sporta zāles jumtu.
Nodrošinās pret neparedzamo
Grobiņas pilsētas pašvaldība trešdien noslēgusi līgumu par 15 pašvaldības ēku apdrošināšanu. Kā informē domes izpilddirektors Harijs Poprockis, visu izglītības iestāžu un pārējo pašvaldības pārziņā esošo iestāžu ēku apdrošināšana izmaksās nedaudz vairāk kā trīs tūkstošus latu gadā. “Pret šo lietu jāizturas nopietni,” uzskata H. Poprockis. Viņš skaidro, ka par šo jautājumu pilsētā domāts jau labu laiku. Gan traģēdija Reģos, gan citi gadījumi likuši to aktualizēt. Pašvaldība veikusi iepirkuma procedūru, rezultātā noslēdzot līgumu ar apdrošinātājiem, lai nelaimes gadījumā vismaz daļēji būtu finansiāli aizsargāti un nodrošināti pret zināmiem riskiem.
“Panaceja visiem dzīves gadījumiem tā nav, bet zināms drošības garants būs,” uzskata Gobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Viņš arī atzīst, ka pašvaldība var atļauties apdrošināšanu, jo “finansiāli esam patstāvīgāki un varošāki”.
Konkrētas summas neatceras
Aizputes vidusskolas sporta zāles jumta atjaunošana izmaksās 38 tūkstošus 463 latus. Pagaidām Aizputes pašvaldībai atliek cerēt, ka naudu jumta atjaunošanai izdosies atrast no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo īpašums nav bijis apdrošināts. Kamēr finansiālais risinājums vēl tiek meklēts, būvnieki jau ķērušies pie darba, lai nākamnedēļ skolēni varētu atsākt sporta nodarbības zālē.
Aizputē līdzīgs gadījums jau bijis 2005. gadā, kad vējš noplēsis jumtu citam vidusskolas korpusam. Toreizējais pilsētas mērs Pēteris Hanka, kurš pašlaik pilda Saeimas deputāta pienākumus, nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka būtu veikti aprēķini par iespējamām apdrošināšanas izmaksām. Citi pašvaldības iestāžu speciālisti gan atcerējās, ka jautājums skatīts. Tad arī domāts par to, ka būtu nepieciešamība kompleksi apdrošināt visas pašvaldības pārziņā esošās ēkas. Kaut arī neviens nevarēja nosaukt konkrētu summu, tomēr bieži izskanēja viedoklis, ka apdrošināšana maksātu pārāk dārgi.
“Viss vienmēr vairāk vai mazāk atduras pret finansēm. Ja to dara, tas jādara kompleksi. Mēs jau neesam vienīgā pašvaldības iestāde un nevaram prasīt, lai apdrošina tikai skolu. Bez pašvaldības piekrišanas un finansējuma to izdarīt nevar,” uzskata Aizputes vidusskolas direktore Liveta Sprūde. Viņa atzīst, ka saprot saspringto stāvokli pilsētas budžetā, jo pati ir arī deputāte, un redz, cik daudz akūtu vajadzību ir pilsētā.
Darbus veic pārbaudīti meistari
Līdzīgs sākotnējais ēkas plānojums kā Aizputē ir Vaiņodes vidusskolā. Skolas direktors Arvīds Desmitnieks stāsta, ka skolas sporta zāles jumts mainīts aptuveni pirms 15 gadiem – arī tad to sabojājis vējš. Darbus veikusi firma no Rīgas, un skolai nekādu pretenziju par kvalitāti neesot bijis. Pēc tam firma mainījusi jumtu arī pārējai skolas daļai, kas turas vēl joprojām. Arī vaiņodnieki pirms dažiem gadiem domājuši par apdrošināšanu un noskaidrojuši, ka skolai tā varētu izmaksāt aptuveni vienu tūkstoti latu gadā, taču pašvaldībai šāda summa likusies pārāk liela. “Tas jau ir koks ar diviem galiem,” spriež direktors. “Varbūt tūkstoš latu atmaksājas, ja notiek kāda nelaime. Bet, ja nekas nenotiek, – piecpadsmit tūkstoši kopā tomēr ir liela nauda, ko varētu ieguldīt arī citām vajadzībām.”
A. Desmitnieks uzskata, ka par skolu apdrošināšanas jautājumu vajadzētu domāt valstī kopumā. Pagaidām valsts finansējums paredzēts tikai pedagogu algām, bet pārējais atstāts pašvaldību ziņā, tāpēc nodrošināt pilnvērtīgu bērnu izglītošanu nav viegli.
Apdrošināšana var būt risks
Kādas nelielas pagasta skolas direktors, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka apdrošināšana ir lielo un bagāto pilsētu privilēģija. Mazākām pašvaldībām tas finansiāli nav pa spēkam. “Uz mani pašvaldībā skatītos kā uz beigtu vardi, ja es prasītu skolas apdrošināšanu,” ar ironiju nosaka direktors. Viņš atzīst, ka laukos budžeta lielāko daļu jau tā paņem dažādo skolas vajadzību nodrošināšana, rūpīgi rēķinot un izsverot katru jautājumu.
Lažas speciālās internātpamatskolas direktors Linards Tiļugs domā, ka jautājums par skolu apdrošināšanu būtu jārisina politiķiem, bet direktoram ideālajā variantā vajadzētu nodarboties ar iestādes pedagoģiskā darba vadību. L. Tiļugs nenoliedz, ka apdrošināšana skolām ļautu justies drošāk. Tomēr, viņaprāt, pastāvot risks, ka apdrošinātājs var neizmaksāt plānoto, jo apdrošināšana arī ir bizness. Arī tad, ja apdrošināšana tiktu organizēta centralizēti visā valstī, šādai sistēmai būtu “zemūdens akmeņi”. “Būtu jāskatās, lai šāds process Latvijā nekļūtu par apdrošināšanas firmu lobēšana,” brīdina L. Tiļugs.
