Vairākas ekspedīcijas Liepājas rajonā šogad plāno Latvijas senvēstures speciālisti. Pirmie atklājumi jau veikti Medzes pagastā, kur apsekoti akmeņi ar cilvēku darbības pēdām. Maija sākumā pētnieki paredzējuši strādāt Sakas novadā.
“Uzmeklējot zināmos akmeņus ar iekaltām zīmēm, rodas lielāka sapratne par senajiem kulta akmeņiem un cilvēku apdzīvotajām vietām,” stāsta valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona inspektore Ingrida Vize.
Vēstures maģistra Andra Grīnberga un viņa domubiedru realizētais projekts paredz sistemātiski apsekot un izpētīt visus šobrīd zināmos Latvijas bedrīšakmeņus un iespēju robežās, meklēt vēl nezināmos, jo tādi noteikti ir.
Šo ideju atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un arī Liepājas rajona padome. Pagājušās nedēļas nogalē pētnieki apsekojuši jūras senkrastu Medzes pagastā. “Pie Spicā kalna Medzes pagastā atradām bedrīšu akmeni ar 110 bedrītēm. Mātras (Kalnmaļu) pilskalna tuvumā, uzmērījām un pētījām 2 lielus akmeņus – viens jau datēts 20.gs.70. gados, otru uzgājām 2008.gada 5. aprīlī, bet
vairāki pagasta vietējie iedzīvotāji tos jau zināja,” atklāj inspektore.
Mātras Kalnmaļu pilskalnā tagad reģistrēts un tiks ņemts valsts uzskaitē arī pilskalna dižozols, kura apkārtmērs ir 5,50 metri un, kura tuvumā gadu gaitā atrastas vairākas senlietas. Ozolu savā ziņojumā minējis arheologs Jānis Asaris, bet tad tas vēl dižkoka apmērus nebija sasniedzis. Tagad par to pastāstījis Oskars no Medzes pagasta “Spilvām”.
“Kad būtu apsekoti visi zināmie Latvijas bedrīšakmeņi, varētu pilnveidot to izpēti, kuras svarīgākie noskaidrojamie jautājumi ir – kad šie akmeņi izmantoti un kādām vajadzībām. Pēc pētnieku uzskatiem bedrīšakmeņi ir vissenākā kulta akmeņu kategorija, “portālā www.petroglifi.lv norāda A. Grīnbergs, atzīmējot, ka krietni lielāka pieredze šo akmeņu pētīšanā ir Igaunijas kolēģiem, kur valsts aizsardzībā ņemti ap 1750 šādu akmeņu, bet Latvijā pagaidām apzināti ap 40.