Pedagogi no Limbažu rajona kuplā skaitā tikko apmeklējuši Liepāju un tās tuvāko apkaimi, lai iepazītos ar kolēģu pieredzi un baudītu daudzveidīgu kultūras programmu.
Latviešu valodas un literatūras skolotāji no Limbažiem, Salacgrīvas, Liepupes, Alojas, Staiceles un citām vietām, noslēdzot 36 stundu tālākizglītības kursu programmu, bija atvēlējuši divas dienas, lai gūtu jaunus iespaidus un smeltos idejas turpmākajam darbam Liepājas pusē. Pirmais apskates objekts bija Zentas Mauriņas muzejs Grobiņā. Pēc tam ceļš veda uz Liepāju, kur pedagogus ar kolēģu pieredzi iepazīstināja Latviešu valodas apguves valsts aģentūras speciālistes Līga Tālberga un Baiba Lāma. Folkloras centrā “Namīns” limbažniekus sagaidīja “Atštaukas”. Ar lielu interesi viesi Liepājas teātrī noskatījās muzikālo izrādi “Agrā rūsa”.
Limbažnieki ceļo bieži
Kā pastāsta Liepupes vidusskolas direktors Žanis Andže, kurš pats ir arī latviešu valodas skolotājs, Limbažu rajona pedagogi bieži kolektīvi apmeklē teātra izrādes un citus kultūras pasākumus. Tāpat filologi labprāt dodas pieredzes apmaiņas braucienos uz citiem Latvijas rajoniem. “Nesēžam uz vietas, cītīgi braukājam,” atzīst Ž. Andže.
Braucienam uz Liepāju bijusi liela piekrišana, atklāj vidzemnieki. Daudzi no pedagogiem augstāko izglītību ieguvuši Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (LPI), tāpēc limbažnieki ar interesi devušies uz studiju laikā iepazīto pilsētu, lai uzzinātu, kā tā augusi un attīstījusies.
Atgriežas studiju laika pilsētā
Limbažu arodvidusskolas skolotāja Silva Jansone pastāsta, ka viņu ļoti interesējis apraudzīt ne tikai Liepāju, bet arī Grobiņu. Laikā, kad S. Jansone studējusi LPI, Grobiņā ierīkota jātnieku sporta bāze un viņa turp devusies trenēties. Studiju laikā par Z. Mauriņas daiļradi atklāti nerunāja, tāpēc limbažniece ar interesi iepazinusi muzeja krājumus, uzklausot Mirdzas Gūžas stāstījumu.
Arī Liepupes vidusskolas direktors studējis Liepājā, tur satikta dzīvesbiedre. “Liepāja man ir liktenīga pilsēta,” smaida pedagogs. Ž. Andže pastāsta, ka šajā pašā laikā notiek Vidzemes novada direktoru balle, taču viņš devis priekšroku braucienam uz Kurzemi, jo ļoti gribējis atkal nokļūt studiju laika pilsētā.
Pedagogs atzīst, ka šādi braucieni ir vērtīgi. “Tas ir vajadzīgs – gan tīri cilvēcīgi, gan arī profesionāli. Varam paņemt kaut ko gan dvēselei, gan arī izzināšanai. Vairs jau nevar dzīvot kā kādreiz – tikai savā kaktiņā un stūrītī, un ar to apmierināties.”
