Pēcpusdienās Vaiņodes stacijas ēkā, kur iekārtots muzejs, pulcējas bērni. Tur viņi var uzspēlēt novusu, dambreti, šahu.
Jauno vaiņodnieku pieskatīšanu uzņēmusies muzeja vadītāja Alda Prūse. Sabiedriskā kārtā viņa ar bērniem nodarbojoties arī sestdienās un svētku dienās.
A. Prūse atceras, ka, vērojot sliktos laika apstākļus, teikusi: “Lieldienu šogad nebūs.” Bet bērni uzreiz pretī – būs! Viņi izgriezuši kartona olas, izkrāsojuši un ar tām noformējuši laukumu bijušās stacijas priekšā. Tad katlā uz ugunskura kopīgi vārījuši olas. Sandra, kura ļoti aktīvi iesaistījusies noformēšanā, atklāj, ka viņai patīk spēlēt novusu. Savukārt Diāna, tāpat kā viņas māsa, vislabprātāk spēlējot dambreti. Rolands gan pats spēlē dambreti, gan organizē tās turnīrus. A. Prūse paslavē, ka zēns nesen atnesis eksponātu muzejam. “Kā bērni ko atrod, tā atnes,” priecājas pagātnes liecību glabātāja. Pēc intelektuālās piepūles “izvēdināt galvu” var, izšūpojoties laukumā uzstādītajās šūpolēs.
Zēni tomēr pasūdzas, ka galda spēļu ir par maz. A. Prūse piekrīt, ka telpas arī ir par šaurām. Kad interesenti sestdienās sanākot uz turnīriem, tad divas nelielās istabas esot pilnas.
