Kazdangas pagasta “Strazdu” saimniece Ona Pašile nekad nav skaitījusi, cik šķirņu puķu un košumkrūmu iestādījusi savā dārzā. Viņas dārzu citus gadus novērtējuši arī sakoptākās sētas konkursa vērtētāji. Šogad gan “Strazdi” pie nominācijas nav tikuši.
Veido žogu, nostiprina grāvjus
“Te sētai ar čībām pāriet nevarēja, stiga nost dubļos” baltā āboliņā mauriņu un cietos celiņus rāda O. Pašile. “Pirmajā gadā teicu vīram, lai vakaros strādā ilgāk un ved mājās granti un akmeņus, nopirkām septiņas auto kravas smilts no tuvējā karjera.”
Pamazām, Pašiļu pieciem bērniem palīdzot, sakopts vecais ābeļdārzs, izretināti savvaļā palaistie ceriņkrūmi un stiepti kalnā akmeņi no apkārtējiem laukiem. Lielākie krauti gar piebraucamā ceļa malu, mazāki – aplikti šķūnīšu pamatiem un izmantoti grāvja malu nostiprināšanai.
Šogad pagalma kopšanai paliekot mazāk laika, jo līdzekļi tikuši vecās mājas remontam.
Māsa aizrāda par akmeņu daudzumu
“Māsas man reizēm aizrāda, ka es te tos akmeņus par daudz salikusi, bet man par viņiem ir savs uzskats. Man liekas viņi visu te vēro, visu dzird un saprot, bet neko nerunā. Koka žogi nopūst, bet akmeņi nemainās. Viņi mūs te sargā,” spriež Ona.
Dzimšanas dienā kaimiņi viņai uzdāvinājuši interesantu, it kā dzīslām apjoztu akmeni. “Nu jau laikam būs diezgan ar tiem akmeņiem ņemties,” aizdomājas saimniece, pamatojoties uz sašķobījušos veselību.
