Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā Latvijas izglītības iestādēs tika sākta skolu piena apgādes programmas realizēšana, lai veicinātu veselīga uztura pamatprincipu ievērošanu. Šobrīd ir skolas un bērnudārzi, kur pienu vēl dzer, bet ir arī izglītības iestādes, kas no tā atteikušās. Liepājas rajonā SIA “Elpa” ir viens no tiem nepilna desmita pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas piegādā pienu programmā iesaistītajām izglītības iestādēm. Taču gan tām, gan piegādātājiem nemaz nav tik vienkārši izpildīt visas prasības, lai programmu realizētu veiksmīgi.
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā Latvijas izglītības iestādēs tika sākta skolu piena apgādes programmas realizēšana, lai veicinātu veselīga uztura pamatprincipu ievērošanu. Šobrīd ir skolas un bērnudārzi, kur pienu vēl dzer, bet ir arī izglītības iestādes, kas no tā atteikušās. Liepājas rajonā SIA “Elpa” ir viens no tiem nepilna desmita pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas piegādā pienu programmā iesaistītajām izglītības iestādēm. Taču gan tām, gan piegādātājiem nemaz nav tik vienkārši izpildīt visas prasības, lai programmu realizētu veiksmīgi.
No “Skolas piena” neatsakās
“Pienu mūsu bērnudārzā un skolā joprojām dzer,” apliecina Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” vadītāja Daira Eglīte. Bērnudārzā pienu dzer visi 87 audzēkņi. Apmēram tikpat daudz piena izdzerot arī skolā.
“Bērnudārzā katru dienu bērns izdzer vismaz vienu glāzi piena – mēnesī tas ir aptuveni četrarpus litru. To plānojam ēdienkartē – mums nav tā, ka visi nāk uz īpašu piena dzeršanu,” pieredzē dalās D. Eglīte.
Piemēram, ēdienkartē iekļauj pankūkas ar pienu vai ķīseli ar pienu. Arī graudaugu sausās pārslas netiek virtuvē sajauktas ar pienu – katram bērnam to ielej atsevišķi glāzē, un tad katrs var sajaukt, kā pats vēlas. Bērnudārza darbinieki novērojuši, ka tad mazuļiem ēdiens labāk iet pie dūšas.
Vērgales pamatskolā pienu dzer visi 1. līdz 4. klašu skolēni, kā arī pārējo klašu skolēni, kuri to vēlas, stāsta direktora vietniece audzināšanas darbā Mirdza Sīpola. “Ir viens otrs, kas atsakās, taču bērni pienu dzer labprāt.”
Bet ir izglītības iestādes, kas no tā dēvētā “Skolas piena” ir atteikušās. Priekules vidusskolā programma izmantota divus gadus, stāsta direktors Ainars Cīrulis. Valdības piedāvātā cena priekulniekus nav apmierinājusi, tāpēc īpaša piena dzeršana Priekules vidusskolā vairs nenotiek. Pagaidām skolas vadība esot nogaidošā pozīcijā – ja būs izmaiņas programmā, kas ļaus “iziet pa nullēm”, tad varētu lemt par piena dzeršanas atjaunošanu, spriež A. Cīrulis.
Bez pašvaldību atbalsta neiztiek
“Piena glāze, ko izder bērns mūsu izglītības iestādē, veidojas no trim maksājumiem,” stāsta D. Eglīte. “Pārstrādātājam maksā Eiropas Savienība, Latvijas valsts un pašvaldība.” Nīcā pašvaldība apakšuzņēmējiem SIA “Elpa” par vienu litru piegādātā piena maksā desmit santīmu, bet valsts un ES – kopā vidēji 32 santīmus. Arī Vērgalē programmu finansiāli atbalsta pašvaldība.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lopkopības nodaļas vadītāja vietniece Inga Orlova skaidro, ka ES programmas finansiālais atbalsts ir 13 santīmu par litru, kas tiek samaksāts piegādātājam, bet pārējo daļu sedz valsts un pašvaldība.
SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis norāda, ka ES maksājumu daļa programmā arvien samazinās, bet valsts daļa paliek nemainīga. Taču izmaksas pārstrādātājam nemitīgi aug, tāpēc Latvijā vairs nav daudz uzņēmumu, kas darbojas “Skolas piena” programmā.
“Ja mums būtu jāved tikai piens, kas paredzēts programmā, tad zaudējumi būtu lieli,” neslēpj G. Sisenis. Tā kā uzņēmēji piegādā piena produktus arī skolu virtuvēm, “galus savilkt” vēl izdodas.
Pavisam Kazdangas uzņēmums nodrošina “Skolas pienu” 44 izglītības iestādēm Liepājā un rajonā. Pārstrādātāji ved pienu arī uz tām skolām, kas no rajona centra atrodas tālāk. “Ar ko tad skolēns Embūtē ir sliktāks par skolēnu Liepājā?” spriež uzņēmējs. “Arī viņam taču nepieciešams veselīgs uzturs, jo ne jau visur laukos vairs tā gotiņa ir.”
G. Sisenis ir pateicīgs tām pašvaldībām, kas domā par bērnu veselību un atbalsta programmu, jo bez viņu līdzdalības tas uzņēmējam nestu zaudējumus. Arī šogad SIA “Elpa” pārstāvji apsver iespēju lūgt pašvaldībām daļēju transporta izdevumu kompensāciju, lai nodrošinātu programmas realizāciju.
“Par janvārī skolām piegādāto pienu naudu saņēmām augustā. Ja atmaksa notiek vairāk kā pēc pusgada, mēs zaudējam uz inflācijas rēķina.”
GUNDARS SISENIS,
SIA “ELPA” VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Naudas daudzums nemainās
Par Eiropas un valsts atbalstu uzņēmēja viedoklis ir visai skeptisks. “Tā ir netālredzīga politika – taupīt uz jaunās paaudzes rēķina,” pārliecināts G. Sisenis. “Pagaidām programmu atbalsta Zemkopības ministrija, bet mums taču ir Veselības, Izglītības un zinātnes, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas arī varētu iesaistīties. Tai būtu jābūt kompleksai sadarbībai.”
Finansējums par skolām piegādāto pienu uzņēmēju maciņos krīt ļoti gausi – augustā SIA “Elpa” saņēmusi samaksu par janvārī piegādāto pienu. “Es taču nevaru zemniekam pateikt, ka maksāšu tad, kad man ieskaitīs naudu. Ja atmaksa notiek vairāk kā pēc pusgada, mēs zaudējam uz inflācijas rēķina,” stāsta G. Sisenis. Uzņēmēji bijuši spiesti atvērt kredītlīniju, kas ar piegādātājiem ļauj norēķināties laicīgi.
Šogad Eiropas Komisija nākusi klajā ar iniciatīvu atjaunot programmu, paplašinot piedāvāto produktu klāstu – skolās varētu izmantot ne tikai pienu, bet arī kādus piena produktus pēc pašu izglītības iestāžu izvēles – jogurtu, paniņas, kefīru un citus. D. Eglīte šo ideju vērtē atzinīgi. “Tas būtu ļoti jauki – par to jau daudzkārt esmu runājusi ar Lauku atbalsta dienesta darbiniekiem. Mēs noteikti to izmantotu, ja būtu tāda iespēja.” Arī vērgalnieki priecātos par šādu iespēju. “Jogurts jau garšo daudziem, tad droši vien vēl vairāk bērnu iesaistītos programmā,” spriež M. Sīpola.
ZM pārstāve I. Orlova apliecina, ka šāda iniciatīva ir, taču vēl jālemj par valsts atbalstu. Kopējā summa, ko piešķir ES, nemainīsies, paplašināsies tikai izmantojamo piena produktu klāsts, – skaidro ierēdne. G. Sisenis ir visai skeptisks, vai Latvijā šo ideju izdosies īstenot.
Birokrātija apgrūtina darbu
Viens no šķēršļiem, kāpēc izglītības iestādes atsakās no programmas izmantošanas, ir sarežģītā birokrātiskā sistēma un cenu politika. I. Orlova norāda, ka 2006./07. mācību gadā programmā iesaistījās ap 700 Latvijas izglītības iestāžu, bet pēc gada to bijis vairs tikai tuvu sešiem simtiem.
Nīcas bērnudārza vadītāja D. Eglīte atzīst, ka birokrātiskās prasības ir ļoti stingras un reizēm pat dīvainas: “Ar savu parakstu man bija jāapliecina, ka “Skolas pienu” neizmantosim zupas vai mannā biezputras vārīšanai.”
D. Eglīte divus gadus Nīcā koordinējusi piena piegādi bērnudārzam un skolai, taču birokrātija esot bijusi tik liela, ka tas traucējis tiešajiem darba pienākumiem. Kopš 2007. gada 1. oktobra “papīru lietas” pārņēmuši SIA “Elpa” darbinieki. Kā atzīst D. Eglīte, piena ražotāju atsaucība ļoti atvieglo darbu.
“Vēl joprojām palieku pie sava viedokļa, ka birokrātija ir nevis, lai palīdzētu un paplašinātu programmas izmantotāju skaitu, bet gan lai samazinātu to,” kritiska ir D. Eglīte. Viņa atceras, kā regulāri sūtījusi A4 formāta ierakstītas vēstules, pati pārrēķinājusi valsts un ES finansējuma daļu no eiro uz latiem, arī mērvienības katram bijušas atšķirīgas – Latvijā litros, bet ES – kilogramos.
Divu gadu laikā nav bijis nekādu izglītojošu semināru vai tikšanos, kur noskaidrot sarežģītākos jautājumus. Pašiem bijis jāseko Lauku atbalsta dienesta mājaslapā par izmaiņām dokumentos. “Ja bija kāds zvans no pārraugiem, tad tas parasti skanēja norājošā un audzinošā tonī, mazāk varēja saņemt palīdzību un izskaidrojumu,” atceras bērnudārza vadītāja.
“Pienu drīkst liet tikai glāzēs. Ar savu parakstu man bija jāapliecina, ka “Skolas pienu” neizmantosim zupas vai mannā biezputras vārīšanai.”
DAIRA EGLĪTE,
NĪCAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES “SPĀRĪTE” VADĪTĀJA
Uzņēmējs G. Sisenis apstiprina, ka kontrole ir ārkārtīgi skrupuloza – tikko atrod sīkāko kļūdu, dokumentācijas kārtošana tiek uz laiku apturēta. I. Orlova klāsta, ka varbūt procedūra liekas gara un sarežģīta, taču tādas esot programmas prasības. Arī par procedūras pārkāpumiem nevar būt runas – regula pieļauj, ka četru mēnešu laikā var iesniegt pieprasījumu par līdzekļu atmaksu, un četru mēnešu laikā notiek dokumentu pārbaude un naudas atmaksa. No 1. augusta gan stājušies spēkā jauni noteikumi, kas laiku saīsina par diviem mēnešiem – tagad pieļaujams, ka naudu piegādātājs saņem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem.
