Svinīgumu Sakas – Lejas baznīcas svētdienu dievkalpojumos un baznīcas ceremonijās turpmāk vairos atjaunoto ērģeļu skanējums. Draudze jau laikus klausītājus aicina uz dievnama un ērģeļu iesvētīšanas koncertu un dievkalpojumu.
“Par ērģeļu remontu spriedām jau gadus trīs,”; pastāsta Sakas–Lejas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece Agita Pētersone. Sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu, sponsoriem un ziedotājiem sagādāti līdzekļi 9000 latu apmērā. Meistari uzaicināti no Alvja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas. “Skaisti rotātās ēkas dēļ te laulāties vēlas daudz pāru. Vasarā brīva paliek vien reta nedēļas nogale,” stāsta A. Pētersone. Septembra pirmās svētdienas dievkalpojumā kalpot apsolījis arī Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.
Saglabāt palīdz nemainīgi apstākļi
“Šis ērģelēm ir pirmais kapitālais remonts kopš to uzbūvēšanas 1852. gadā,” zina teikt ērģeļspēles maģistrs un meistars Jānis Pelše un rāda koka plāksni, kur atstāta ziņa par instrumenta būvētāju, Liepājas meistaru Karlu Hermanu. Par instrumenta skaņošanu un sīkākiem remontiem savas piezīmes atstājis arī meistars Tobijs Jauģietis. “Tā ir šī instrumenta laime, jo ir gadījies redzēt, arī remontējot sapostītas ērģeles.” Tagad J. Pelše ērģeles izjaucis pilnībā, daļa metāla stabuļu nogādātas uz darbnīcu Rīgā, bet koka daļas un instrumenta “smadzenes” – vēja lādi – remontē uz vietas. Meistars vērtē, ka Sakas–Lejas baznīcas ērģeles laika gaitā nav mehāniski bojātas. Arī ķirmju tur nesot. “Vislielāko postu ērģelēm nodara krasa temperatūras un mitruma režīma maiņa,” norāda meistars. Tādēļ viņa darbnīcas speciālisti neatzīstot ērģeļu izjaukšanu un pārvešanu uz remontu citur. Šīm ērģelēm galvenokārt nodilušas ādas detaļas, kas tiek nomainītas. Kādreiz nodilušās vietas bijušas aizlīmētas pat ar papīru. Lielākā daļa instrumentu un atjaunojamo detaļu tiekot pasūtītas Vācijā, kur tās izgatavojot specializēti uzņēmumi, bet atbilstošas vītnes koka skrūvēs Jānis prot iegriezt pats.
“Divu pilnīgi vienādu ērģeļu nav,” norāda J. Pelše. “Šīm mazliet līdzīgas esmu sastapis Talsu rajona Nurmes baznīcā,” atceras ērģelnieks. “Sakas–Lejas baznīcas ērģelēm ir 36 reģistri un tām vislabāk piestāvētu 18. un 19. gadsimtā sacerētā mūzika.” Parādīt klausītājiem, kā skan atjaunotais instruments, ērģeļu meistari uzskatot par savu goda lietu. “Svētku dievkalpojumam un koncertam izvēlēšos Johana Sebastiana Baha un Dītriha Bukstehudes skaņdarbus,” atklāj ērģelnieks. “Tas ir krāšņs un mūzikas pazinējus pat šokējošs baroka mūzikas paraugs. Vēl gribu iekļaut arī daļas no Luī Vjerna ērģeļkoncerta. Sadarbosimies arī ar draudzes ansambli,” atklāj ērģelnieks.
“Gaidīsim ikvienu uz mūsu koncertu 7. septembrī pulksten 15,” aicina A. Pētersone. Baznīcas iekštelpas uzpost un rotāt apņēmušies draudzes aktīvisti, bet dievnama ārpusi rotāt uzaicināta floristu kopa “Āķgalnieces”.
