Komanda “Vaiņode/Lejaskurzemes sports” Eiropas čempionātā handbolā veterāniem izcīnīja divas uzvaras un piedzīvoja trīs zaudējumus. 16 komandu konkurencē vaiņodnieki guva 10. vietu, izpildot pirms čempionāta izvirzīto uzdevumu.
“Šis bija piektais Eiropas čempionāts, un jāsecina, ka līmenis aug ar katru čempionātu,” stāsta “Vaiņode/Lejaskurzemes sports” kapteinis Zigmunds Mickus. Viņš novērojis, ka vadošajās komandās spēlējuši handbolisti, kas savā laikā bijuši pat olimpiskie čempioni, spēlējuši savu valstu izlasēs.
Spānis trāpa pa stabu
Vaiņodnieki Eiropas čempionātā spēlēja “35+” vecuma grupā un pirmajā spēlē savā apakšgrupā ar 10:9 (6:5) uzvarēja Spānijas komandu “C.B.m. Master Purto S.”.
“Laimīgi tika izcīnīta smaga uzvara. Pēc ceļā pavadītām divdesmit astoņām stundām bija ļoti grūti fiziski. Ar prātu ļoti vēlējāmies, bet kājas un rokas neklausīja. Bet tomēr spējām pārvarēt šo nogurumu un veiksmīgi izcīnīt uzvaru pār spāņu ātro un dažreiz rupjo spēli,” stāsta Z. Mickus.
Komandas kapteinis norāda, ka līdz ar beigu signālu tiesneši uz vaiņodnieku vārtiem piešķīra septiņu metru soda sitienu, bet rezultatīvākais spāņu divmetrinieks raidīja bumbu pa vārtu stabu.
Nav tik bezkaunīgi
Nākamajā apakšgrupas spēlē “Vaiņode/Lejaskurzemes sports” ar 8:13 zaudēja Čehijas klubam “Slavia Praga”, bet pēc tam ar 13:21 zaudēja Dānijas klubam “HIK Copenhagen”, kas kļuva par vicečempioniem.
“Čehi bija fiziski spēcīgāki un bezkaunīgāki. Spēlējot divas reizes pa piecpadsmit minūtēm, tas ir ļoti būtiski,” uzskata Z. Mickus.
Apakšgrupā “Vaiņode/Lejaskurzemes sports” ieguva trešo vietu un čempionāta turpinājumā ar 13:11 uzvarēja “C” apakšgrupas trešo komandu – Dānijas klubu “Holte I.F.”. “Vēl divas minūtes pirms spēles beigām nebija skaidrs, kas vinnēs,” atminas vaiņodnieks. Spēle ritējusi punkts punktā.
Tiesā negodīgi
Z. Mickus norāda, ka pret “Holte I.F.” spēlējuši bez sasprindzinājuma, jo bija jau tikuši labāko 12 komandu vidū, izpildījuši savu izvirzīto uzdevumu. Spēlē par devīto vietu vaiņodnieki ar 17:24 zaudēja zviedru komandai “Ligu-Lund”.
Pretinieku komandā spēlējuši vīri, kuri tikko bija sasnieguši veterānu vecumu – 36–37 gadus veci. Viņi sametuši pusātrajos un ātrajos uzbrukumos, izmantojot vaiņodnieku kļūdas. Arī zviedru tiesneši bijuši savējo pusē. “Apšaubāmi svilpa. Es kā kapteinis gāju runāties, zviedru tiesneši liedzās, bet smīns bija viņu sejās,” Z. Mickus norāda, ka liela loma spēles iznākumā bijusi tiesnešiem.
