“Mūsu funkcijas – uzraudzība un kontrole – nav mainījušās kopš dienesta darbības sākuma,” norāda veterinārā inspektore Aivita Vītoliņa. Atvērto durvju dienā Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldē viņa kopā ar pārtikas inspektori Gitu Riekstiņu aicināja iedzīvotājus no dienesta nebaidīties, bet sadarboties.
Pārtikas inspektoru uzraudzībā Liepājā ir aptuveni 700 objektu, Liepājas rajonā – aptuveni 570. G. Riekstiņa pastāsta, ka tiek reģistrēti arvien jauni objekti – kafejnīcas, kioski, tirdzniecības vietas, veikali. Savukārt citi darbību pārtrauc, taču to kopējais skaits nedaudz pāri tūkstotim saglabājoties.
Ražo labu pienu
Neliela pieauguma tendence ir mājražošanā, novērojusi G. Riekstiņa. Sasparojušies dārzeņu audzētāji, kuri piedāvā, piemēram, marinētus gurķus, skābētus kāpostus vai vārītas bietes. Mājražošana esot iespējama arī gaļas un zivju pārstrādē, vajagot tikai uzdrošināties un nebaidīties no kontrolieru prasībām. “Mēs apsekosim, izvērtēsim un dosim savas rekomendācijas,” iedrošina A. Vītoliņa, taču atzīst, ka šāds darbs jāsāk ar līdzekļu ieguldījumu. G. Riekstiņa piebilst, ka tad cilvēks nonāk arī citu inspekciju redzeslokā, piemēram, kā nodokļu maksātājs. “Ar tiem, kuri pie mums atnāk, mēs lielākoties kompromisu atrodam,” viņa atklāj.
Savukārt veterinārās uzraudzības jomā samazinoties novietņu skaits, bet dzīvnieku skaits – ne. “Turētāju skaits iet mazumā, bet lielie zemnieki paplašina ganāmpulkus,” secina A. Vītoliņa.
Šogad turpinājusies pērn aizsāktā svaigpiena kontrole. Šī valsts programma tuvojoties noslēgumam, un jau varot secināt, ka, salīdzinot valsts mērogā, Liepājas rajons ir vienā no vadošajām pozīcijām.
“Mūsu piena ražotāji ir sakārtojuši saimniecības, līdz ar to gala produkts ir labs,” spriež A. Vītoliņa.
Piena individuālai tirdzniecībai reģistrējušies četri, bet reāli tirgojoties tikai viens saimnieks. Iespējams, atbaidot piena laboratorisko izmeklējumu izcenojumi – ar mazu apgrozījumu tos neesot izdevīgi veikt.
Uztraucas par mīļdzīvniekiem
Viena no PVD funkcijām – reaģēt uz sūdzībām un citām ārkārtas situācijām. G. Riekstiņa pastāsta, ka sūdzību skaits ir pieaudzis, jo cilvēki esot informētāki, kur viņiem jāvēršas ar sasāpējušiem jautājumiem.
Tipiskas esot sūdzības par bojātu, sapelējušu pārtiku, tās derīguma termiņa neatklāšanu. Turklāt iedzīvotāji, izsakot sūdzības, vairs nebaidoties nosaukt vārdu un uzvārdu – agrāk tās vairāk bijušas anonīmas. Daļa no tām gan esot novēlotas, piemēram, kad nekvalitatīvais produkts jau apēsts.
Uzņēmumi, par kuru priekšzīmīgu darbību inspektori pārliecinājušies gadu gaitā, tiekot kontrolēti mazāk. Taču, sūdzībām atkārtojoties, esot pamats pastiprinātai uzraudzībai.
Savukārt veterinārie inspektori vairāk sūdzību saņemot nevis par produktīvo dzīvnieku, bet gan mājas mīluļu – suņu, kaķu – turēšanu, īpaši pilsētas apstākļos, un aptuveni 70 procentos gadījumos tās esot pamatotas.
“Lai piedalītos tirgus apritē, vispirms ir jāatnāk pie mums izrunāties un piereģistrēt uzņēmumu.”
GITA RIEKSTIŅA
Uzmana arī putnu gripu
“No mūsu viedokļa, situācija ir laba,” A. Vītoliņa raksturo mājdzīvnieku slimību izplatību. Tā kā to uzraudzība tiek finansēta arī valsts līmenī, stāvoklis esot stabils un varētu vēl uzlaboties, piemēram, govju leikozes pilnīgā izskaušanā. Ik gadu gadoties pa mājdzīvniekam, kurš no kāda meža iemītnieka dabū trakumsērgu. Neesot konstatēti saslimšanas gadījumi ar nezināmām slimībām, taču riska faktors pastāv, ievedot dzīvniekus no citām valstīm.
Turpmākie darbi būs atkarīgi no valsts piešķirtā finansējuma, norāda A. Vītoliņa. Risku izvērtēšanu, kurai jomai pievērst pastiprinātu uzmanību, veic PVD centrālais aparāts. Inspektore prognozē, ka nākamgad tā varētu būt saslimšana ar salmonelozi un līdz ar to vistu ganāmpulku un olu kontrole. Tiekot uzmanīta arī putnu gripa, tikai nemanāmāk kā iepriekš. Rudens periods šajā ziņā esot mazāk draudīgs nekā pavasaris, taču, sākoties pīļu medību sezonai, no tām ņemti paraugi šīs slimības pārbaudei.
Bīstamāk esot pavasarī, kad attīstās arī citu slimību izraisītāji un pārnēsātāji. “Esam pietiekami nodrošināti ar aprīkojumu, lai izbrauktu pārbaudīt, noņemtu paraugus un ātri reaģētu,” norāda A. Vītoliņa. Paraugus varot nosūtīt izmeklēšanai arī citā valstī.
Mitrajā pavasarī pastāvējis risks, ka liellopiem attīstīsies “zilās mēles” slimība un ka tās pārnēsātājs kukainis varētu tikt ievests vai pat atlidot no citurienes.
Izglīto sevi un citus
Darbs nav haotisks, bet plānveidīgs, norāda A. Vītoliņa. Radikālas prasības klientiem uzraudzības jomā klāt neesot nākušas.
Inspektori piedalījušies arī izglītības iestāžu pieņemšanā, jauno mācību gadu uzsākot. Bijis laiks, kad šķitis, ka skolu virtuvēs viss jūk un brūk un līdzekļi netiek ieguldīti, bet tagad esot kārtībā. Tikai dažās noteikts papildu laiks nepilnību novēršanai.
“Regulāri paaugstinām paši savas zināšanas, lielākajai daļai inspektoru ir maģistra grāds,” stāsta A. Vītoliņa. Viņi ar tām daloties semināros, uz kuriem tiek aicināti kā lektori. Klienti ir zinoši, sarunas notiek par konkrētām problēmām un situācijām, novērojusi inspektore.
