ASV Kongresa Pārstāvju palāta pirmdien noraidīja par 700 miljardus dolāru (340,2 miljardu latu) vērto finanšu tirgus glābšanas plānu. Par glābšanas plānu nobalsoja 205 likumdevēji, bet pret to 228.
Baltā nama izstrādātais plāns paredzēts mājokļu kreditēšanas tirgus sabrukuma izraisītās finanšu krīzes seku likvidēšanai. ASV prezidenta Džordža Buša administrācija plānu ASV Kongresā iesniedza 20.septembrī sakarā ar bažām, ka nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu ekonomisku katastrofu.
Pēdējās dienās likumdevēji veica vairākus labojumus likumprojektā. Ja plāns tiktu apstiprināts, tā būtu lielākā valdības ekonomiskā iejaukšanās kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas.
Paredzēts, ka ASV Senāts likumprojektu sāks skatīt trešdien, 1.oktobrī. Glābšanas plāns paredz, ka finanšu ministram tiek piešķirtas pilnvaras divu gadu laikā uzraudzīt finanšu sistēmas atbalsta plānu, bet ieceres kritiķi uzskata, ka uzraudzībai jābūt stingrākai, turklāt par plāna īstenošanu ir jāsniedz pārskati.
Demokrāti uzstāja, lai plānā tiktu ietverts nosacījums, ka uzņēmumos, kas vēlēsies saņemt valsts palīdzību, ir jānosaka ierobežojumi vadītāju atalgojumam.
Bezprecedenta glābšanas plāns katram ASV vīrietim, sievietei un bērnam izmaksās aptuveni 2300 ASV dolāru. Tā apmēri likuši daudziem likumdevējiem par to šaubīties, jo par kreditoru neapdomīgajiem aizdevumiem nāksies maksāt visiem iedzīvotājiem.
700 miljardus ASV dolāru vērtais plāns pārsniedz visus aizdevumus kopā, kurus Starptautiskā valūtas fonds (SFV) izsniedzis kopš Otrā pasaules kara. SVF kopš 1947.gada finanšu krīžu novēršanai virknei valstu, ieskaitot Argentīnu, Lielbritāniju, Turciju un Dienvidkoreiju, pavisam aizdevis 506,7 miljardus ASV dolāru.
Tirgus eksperti raizējas, ka, pat ja Vašingtonai izdosies vienoties par glābšanas plānu, ASV tik un tā piedzīvos smagu krīzi, izraisot globālu ekonomisko recesiju.