Šobrīd Klaipēdā norisinās Starptautiskais formu mākslas festivāls “FACT-FORM”, kura centrālo izstādi veidot tika uzaicināts latviešu tēlnieks Egons Peršēvics. Izstāde Klaipēdas izstāžu zālē skatāma līdz 13. augustam, portālu “ReKurZeme” informē tēlnieka Egona Peršēvica komunikāciju vadītāja Iveta Vēvere.
Veidot izstādi Klaipēdā Egonu Peršēvicu aicināja festivāla kuratore Neringa Poškute-Jukumiene: “Egona darbi izceļas manis kūrētajā izstādē, un tāda arī bija iecere. Lietuviešu autori ļoti bieži savā daiļradē pievēršas materiālu manipulācijām un formu transformācijai. Egona darbi savukārt ir gluži pretēji – tie nav tradicionāli reālistiski un nekoncentrējas tikai uz semantisko saturu, kas saistīts ar mitoloģiju, sociālo dzīvi un globālām problēmām. Viņa drosmīgais košo krāsu lietojums izceļ viņu starp citiem māksliniekiem, padarot viņa dalību šajā festivālā unikāli pārsteidzošu. Monumentalitāte bieži pieprasa meistarību, un Egonam tā piemīt. Egona darbam sekoju līdzi kopš 2018. gada, kad pirmo reizi viņa daiļradi iepazinu Starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “ArtVilnius”. Esmu sajūsmā arī par to, ko viņš ir paveicis Karostas ūdenstornī Liepājā.”
Uz Lietuvu tēlnieks ir aizvedis ne vien savas lielformāta skulptūras, bet arī mazākus tēlniecības darbus.
Festivāls gadu gaitā ir nedaudz pamainījies, bet lielākoties tajā tiek pārstāvēta tēlniecība. Festivāla rīkotāju mērķis ir parādīt skatītājam daudzpusīgus skulpturālo formu mākslinieciskos risinājumus – mazās formas, laikmetīgo tēlniecību, lielformāta darbus, objektu mākslu un tēlniecības darbus, kas sasaistīti ar vidi, telpu un cilvēkiem, kā arī instalācijas.
Šogad tēlnieks un topošais mākslas doktors Egons Peršēvics saņēma Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras” par savu Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences projektu. Viņš ir pedagogs ar vairāk kā 10 gadu stāžu, kas šobrīd pasniedz gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
Egons Peršēvics ir autors arī tādiem popularitāti iemantojušiem lielformāta mākslas darbiem kā „Spoku zirgs” pie Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, lotosa pozā sēdošā Milda, savulaik jūrā pie Liepājas Ziemeļu mola skatāmā Karostas nāra, kā arī skulptūra ar nosaukumu ”Jūras mātes nolaupīšana” un vēl vairāki citi. Pavasara izskaņā viņa personālizstāde “Skaistas lietas un citi nesmukumi” bija skatāma Jūrmalas muzejā.
Mākslinieka daiļradē dominē lielformāta publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģiju, dzimumu vienlīdzību, dažādas formas diskrimināciju un brīvības ideju.
Publicitātes foto
Reklāma