Liepājas interjera muzejs aicina uz “Pērļošanu Hoijeres istabās”

Sestdien, 29. jūlijā, pulksten 12 Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” interesentus aicina uz radošo darbnīcu – “Pērļošana Hoijeres istabās”. Darbnīcas laikā būs iespēja baudīt senā nama atmosfēru un praktiski darboties, veidojot savu pērļu rokassprādzi rotu mākslinieces Līnas Pelēces vadībā.

Muzejam jau iepriekš izveidojusies veiksmīga sadarbība ar mākslinieci Līnu Pelēci. Viņas pērļu rotas, kas gatavotas īpaši “Hoijeres kundzes viesu nama” suvenīru veikalam, muzeja apmeklētāji ir ļoti iecienījuši. Tās kļuvušas jau par pieprasītu Hoijeres nama suvenīru, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”” vadītāja Ieva Dzintare.

Pērle atzīstama kā pasaulē senākais dārgakmens. Nav precīza datējuma, kad tā piesaistījusi cilvēka uzmanību un izmantota kā rotāšanās elements pirmoreiz, bet tiek uzskatīts, ka tā atklāta nejauši – cilvēkiem meklējot pārtiku piejūras zemēs un pamanot gliemenē ieslēpto dārgakmeni. Pērle tiek dēvēta par “visu dārgakmeņu karalieni” un cauri laikiem tā visbiežāk simbolizējusi turīgumu, greznību, bieži vien caurvijoties arī daudzu kultūru mītos un leģendās.

Senākā zināmā pērļu rota datējama ar 420.g.p.m.ē., pateicoties persiešu princeses sarkofāgā atrastam pērļu juvelierizstrādājuma fragmentam, kas šobrīd izstādīts Luvras muzejā, Parīzē.

Senajā Romā pērļu rotas simbolizēja statusu sabiedrībā. Pērles tika uzskatītas par tik vērtīgiem dārgakmeņiem, ka Jūlijs Cēzars izdeva likumu, kas ierobežoja pērļu valkāšanu tikai valdošajām sabiedrības šķirām. Senajā Ķīnā pērļu rotaslietas simbolizēja cilvēka tīrību un šķīsto dabu. Kristīgajā tradīcijā pērles atspoguļoja ticību un tika izmantotas kā Kristus un Jaunavas Marijas atribūti.
Viduslaikos bruņinieki kaujas laukā bieži valkāja pērles, ticēdami, ka tās viņus pasargās no neveiksmēm.

Mūsdienās atpazīstamā holandiešu 17. gs. gleznotāja Jana Vermēra daiļradē pērles parādās 18 no 36 darbiem. Nīderlandes Republika 17. gs. veicināja plaukstošo pērļu tirdzniecību, pārvadājot tās no Āzijas uz Amsterdamu kopā ar citām luksusa precēm.

Mannāras līcis, kas atrodas starp Dienvidindiju un Šrilanku, bija viens no pērļu niršanas karstajiem punktiem 17. gadsimtā. Nirēji izmantoja smagus akmeņus, lai ātri nolaistos dzelmē un savāktu austeres. Dažkārt, pirms tika ievākta viena, pievilcīga pērle, viņiem nācās ievākt vairāk nekā 1000 austeres. Līdz ar to, gleznās atspoguļotās pērļu kaklarotas, kura veidotas vismaz no 30 pērlēm, 17.– 18. gs. būtu izmaksājušas ievērojamu bagātību.

Taču, jāatzīmē, ka Vermēra gleznās atspoguļotās pērles bieži vien ir ļoti lielas, kas ir ļoti reti sastopamas un tiem laikiem nelietderīgi dārgas. Tāpēc, visticamāk, ka sievietes valkājušas imitācijas pērles, kuras tika darinātas Venēcijā jau kopš 16. gs. Šīs pērļu imitācijas bija izgatavotas no metāla vai stikla, kas bija noklātas ar pērļainu, matētu apdari. Taču tikpat iespējams – mākslinieks, gleznojot portretus, ļāva vaļu iztēlei un pērļu rotas darbos ietvēra izmantojot savu izdomu.

Ieejas maksa darbnīcā ir 20 eiro no personas. Dalībai nepieciešams pieteikties, zvanot pa tālr. 29570855 vai rakstot uz interjeramuzejs@liepaja.lv. Vietu skaits – ierobežots.

Publicitātes foto