Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Latvijas atbalsta shēmu finanšu tirgu stabilizēšanai, sniedzot garantijas nosacījumiem atbilstošām bankām, lai nodrošinātu to piekļuvi finansējumam, liecina EK paziņojums.
Komisija atzinusi pasākumu par atbilstīgu komisijas paziņojumam ar norādēm par valsts atbalstu finanšu krīzes pārvarēšanai.
Ar shēmu tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve finansējumam, shēmas darbība ir ierobežota laikā un apmērā, tā paredz atlīdzību saskaņā ar tirgus nosacījumiem un tajā ir iekļauti pietiekami drošības pasākumi, lai nepieļautu tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi Eiropas Komisija secināja, ka shēma ir piemērots līdzeklis, lai novērstu nopietnus traucējumus Latvijas ekonomikā.
“Latvijas shēma kārtējo reizi parāda komisijas stipro pusi šajā krīzē: spēju pārraudzīt dalībvalstu atbalsta shēmas pietiekami elastīgi, lai ņemtu vērā valstu īpatnības, vienlaikus nodrošinot pietiekamu saskaņotību, lai visām Eiropas bankām saglabātu vienādus spēles noteikumus,” norādījusi konkurences komisāre Nēli Krusa.
Garantija aptvers visas saistības, izņemot starpbanku depozītus, subordinētās saistības un netiešās saistības, piemēram, segtās obligācijas, kuru maksimālais atmaksāšanas termiņš ir trīs gadi. Instrumentus, kas tiek garantēti saskaņā ar šo shēmu, var izdot sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma.
Turklāt – tikai izņēmuma gadījumos – Latvijas pasākumi paredz arī grūtībās nonākušu banku pārņemšanu. Pirmajā gadījumā shēma nedrīkst pārsniegt 10% no Latvijas IKP. Tikai maksātspējīgas bankas drīkst piedalīties shēmā.
Komisijas lēmums aptver sešu mēnešu laikposmu, pēc kura Latvijai shēmas darbība ir jāpārtrauc vai jāpaziņo komisijai par tās pagarināšanu.
Shēma ietver valsts atbalsta elementus, bet paredz drošības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka valsts iejaukšanās ir proporcionāla, tā tiek izmantota tikai tik daudz, cik nepieciešams starpbanku aizdevumu veicināšanai, un ir atbilstoša šā mērķa sasniegšanai saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu.
Konkrēti, shēma paredz nediskriminējošu piekļuvi finansējumam, jo tā būs atvērta visām maksātspējīgām Latvijas bankām, tostarp ārvalstu banku Latvijas meitasuzņēmumiem. Lai varētu izmantot šo garantiju, bankām – dalībniecēm ir jāiemaksā nodeva saskaņā ar tirgus nosacījumiem, kā to paredz Eiropas Centrālās bankas ieteikumi.
Turklāt atbalsta saņēmējiem tiks noteiktas saistības attiecībā uz to rīcību, lai nepieļautu valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šīs saistības ietver tirdzniecības ierobežojumus un nosacījumus par personāla atalgojumu vai prēmiju maksājumiem.
Turklāt Latvija apņēmās paziņot par pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāniem attiecībā uz visiem atbalsta saņēmējiem, kas nav izpildījuši savas saistības un kuru dēļ garantija būtu jāizmanto. Visbeidzot, Latvija regulāri ziņos komisijai par shēmas īstenošanu.
Ņemot vērā šīs saistības un nosacījumus, EK secinājusi, ka shēma būtu piemērots līdzeklis uzticības atjaunošanai Latvijas finanšu tirgos un starpbanku aizdevumu veicināšanai. Drošības pasākumi nodrošinās, ka valsts atbalsts tiek sniegts tikai tik daudz, cik nepieciešams Latvijas finanšu sektora stabilizēšanai, un negatīvi blakusefekti ir pēc iespējas mazāki.
Tiklīdz visi ar konfidencialitāti saistītie jautājumi būs atrisināti, lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.
Kā ziņots, šodien notiks Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes sēde, kurā izskatīs jautājumu par starptautisko aizdevumu Latvijai.
Latvija kopumā varēs saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) lielu finansiālo palīdzību, norādīts Ekonomikas un finanšu padomes prezidentūras un Eiropas Komisijas kopīgā paziņojumā par Eiropas Savienības (ES) vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa, ES Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu).
Atbalsts tiks sniegts kopā ar SVF, kas piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), Ziemeļvalstīm – Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju -, kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu), un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).
Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.
