Liepājas SEZ pērn noslēgusi ieguldījumu līgumus par 8,2 miljoniem eiro

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde pērn noslēgusi jaunus ieguldījumu līgumus ar SEZ kapitālsabiedrībām par 8,2 miljoniem eiro, trešdien preses konferencē sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis.

Savukārt 2021.gada laikā pabeigti ieguldījumu līgumi kopsummā par 8,6 miljoniem eiro.

Pagājušajā gadā Liepājas SEZ darbību sāka četri jauni uzņēmumi – Dānijas kapitāla mēbeļu ražotājs “Kvist Industries”, Lietuvas kapitāla zivju pārstrādes uzņēmums “Syfud”, Somijas kapitāla metāla konstrukciju ražotājs “Premekon” un Norvēģijas kapitāla lielizmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražotājs “Norplast Piemare”, kas ražo lašu audzētavas.

Tāpat pērn Liepājas SEZ teritorijā ekspluatācijā nodotas piecas jaunas ražotnes ar kopējo platību 20 840 kvadrātmetri. Hmieļevskis informēja, ka tās ir “iCotton”, “GF Powdercoating”, “MB Betons” un “RT Metāls” ražotnes, kā arī viena ražošanas ēka Vecās ostmalas biznesa parkā.

Vēl trīs ražošanas ēkas pērn bija būvniecības stadijā – “Pumac Liepaja”, “EB Liepāja” un “Jensen Metal” ražotne, kura šī gada sākumā jau nodota ekspluatācijā.

“Pumac Liepāja” tuvāko divu gadu laikā plāno uzbūvēt divas jaunas ražošanas ēkas, katru 4100 kvadrātmetru platībā. Kopējās plānotās investīcijas ir 3,5 miljoni eiro. Savukārt “Jensen Metal” jaunajā ražošanas ēkā plānots izvietot nerūsējošā tērauda departamentu, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt četrus miljonus eiro.

Karostas Industriālajā parkā pagājušā gada augustā sāka arī “EB Liepāja” rūpnīcas būvdarbus, kas ražos nenoņemamās veidņu sistēmas būvniecībai. Tā būs jau ceturtā ražotne Karostas Industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

Hmieļevskis uzsvēra, ka kopumā kopš 2017.gada Liepājas SEZ teritorijā ir uzbūvētas 15 jaunas ražotnes, bet vēl piecas ražotnes patlaban ir būvniecības stadijā. Iepriekš Liepājas SEZ bija izvirzījusi mērķi šajā laika posmā uzbūvēt 10 jaunas ražotnes, patlaban mērķis pārsniegts divas reizes.

Šogad Liepājas SEZ teritorijā turpināsies bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas lokālplānojuma precizēšana, kuru šogad iecerēts virzīt apstiprināšanai, lai sāktu piesaistīt investīcijas, teica Hmieļevskis.

Tāpat šogad turpināsies zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras izbūve ostā un apgaismojuma izbūve ostas kanālos.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks informēja, ka Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,06 miljoni tonnu kravu, kas ir pieaugums par 6,9% salīdzinājumā ar 2020.gadu.

Vietējās izcelsmes kravas Liepājas ostā veidojušas aptuveni 50%, lielāko kravu apjomu joprojām veido graudi. Savukārt lielākais pieaugums – par 67,1% – bijis ro-ro kravām.

Prāmju satiksme ro-ro un negabarītu kravu grupā uzrādīja ievērojamu izaugsmi, kas saistīts ar Liepājas SEZ SIA “Terrabalt” un Liepājas SEZ pārvaldes investīcijām infrastruktūrā, kam sekoja “Stena Line” prāmja līnijas reisu skaita palielinājums.

Tāpat Sesks atzīmēja, ka pērn augustā darbu sākusi konteinerkravu līnija Liepāja-Gdaņska. Vietējo kravu konteinerizāciju nodrošina konteineru loģistikas kompānija SIA “Fields” sadarbībā ar Liepājas SEZ SIA “Ekers Stividors LP” un DCT konteineru termināli Gdaņskā, kas ir vienīgais un lielākais termināls Baltijas jūrā, kurš apkalpo tiešo okeāna servisu “2M Alliance” (“Maersk”, MSC), un “Ocean Alliance” (COSCO, OOCL, CMA CGM, “Evergreen”) konteineru līniju alianšu operētos kuģus, ar 20 000 un vairāk TEU ietilpību.

Aizvadītajā gadā joprojām lielākā kravu grupa bija beramkravas – 4,724 miljoni tonnu jeb 67% no visām kravām. Otra lielākā kravu grupa – ģenerālkravas veidoja 25% jeb 1,787 miljonus tonnu. Ģenerālkravu segmentā novērojams lielākais kravu apjoma pieaugums, gan ro-ro un konteineru kravu grupā, gan kokmateriālu apgrozījumā. 2021.gadā kokmateriāli veidoja 5% no visām kravām jeb 333 200 tonnas.

Salīdzinoši mazākais kravu apgrozījums Liepājas ostā ir lejamkravām, kas veido vien 8% no visām kravām un to plūsmu būtiski ietekmēja tirgus nosacījumi un atsevišķu produktu cenu straujais kāpums, kas ievērojami samazināja pieprasījumu.

Liepājas ostas lauksaimniecības kravu termināli 2021.gadā turpināja attīstīt savu kapacitāti un elastīgumu, nodrošinot vairāk kā 30 dažādu lauksaimniecības produkcijas veidu pārkraušanu, informēja Sesks. Liepājas ostas termināli pārkrāva sākot no rudziem, kviešiem, miežiem līdz pat rapša un saulespuķu čaumalu raušiem. Kopumā 2021.gadā Liepājas ostā pārkrauti 2, 8 miljoni tonnu dažādu lauksaimniecības produktu, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš.

Jau ilgāku laiku stabilu vietējo kravu plūsmu nodrošina “Schwenk” cementa termināls, ar katru gadu stabili palielinot pārkrauto kravu apjomu. Kopumā celtniecības materiālu kravu grupā 2021.gadā bija pieaugums par 5,1%.

Savukārt ģeopolitisko un ārējo tirgus nosacījumu dēļ, ko ietekmēja izmaiņas piedāvājumā un pieprasījumā, līdz minimumam samazinājās antracīta ogļu pārkraušanas apjomi, ko uzņēmēji aizstāja ar atjaunojamo energoresursu kravām – koksnes šķeldu un koksnes granulām. Antracīta ogļu pārkraušanas apjomi 2021.gadā Liepājas ostā bija vien 28 800 tonnas, kas veidoja samazinājumu par 89,4%.

Turpretī pieaugošs ir koksnes šķeldas un koksnes granulu eksports, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. 2021.gadā Liepājas ostā koksnes granulu pārkraušanas apjomi bija 460 500 tonnu, veidojot pieaugumu par 28,6%, bet koksnes šķeldas apjomi veidoja 350 700 tonnas un pieaugumu par 46,1%.

2021.gadā Liepājas ostā apkalpoti 1652 kuģi, iebraukušo un izbraukušo pasažieru skaits bija 44 576, kas veidoja pieaugumu par 40%.

Savu pirmo sezonu pēc rekonstrukcijas veiksmīgi aizvadīja arī Liepājas Jahtu osta, sasniedzot labus rezultātus arī pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ. 2021.gadā Liepājas ostā apkalpota 171 jahta.

2020.gadā Liepājas ostā pārkrāva 6,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10% mazāk nekā 2019.gadā. Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir trešā lielākā osta Latvijā.

Liepājas SEZ ir Liepājas pilsētas un Liepājas rajona teritorija, kura izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju, un piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā.