Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA “Tapeks” preces tiek pārdotas par santīmiem, bet piegādātāji palikuši tukšā, šodien raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Piegādātāji par izveidojušos situāciju ir sašutuši, pauž neizpratni par banku rīcību un sola nākotnē nesadarboties ar “Tapeks” bijušajiem vadības pārstāvjiem.
Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem “Tapeks”, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu. Taču tagad preces, ko ir apķīlājusi “Swedbank” un “Nordea”, visādos veidos tiek pārdotas ar ļoti lielām atlaidēm – naudu saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preces uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi – netiek atdota ne nauda, ne preces.
“Tapeks” valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis pastāstīja, ka gandrīz puse “Tapeks” preču tiek pārdota SIA “Tirdzniecības nams Kurši”. “Kuršu” vadītājs Mārtiņš Artiņš gan noliedz, ka pirktu “Tapeks” preces, tomēr arī “Tapeks” veikala pārdošanas menedžeris Oskars Kļavinskis laikrakstam apstiprināja, ka preces no veikala tiek vestas uz “Kuršiem”.
Pēc Priedīša teiktā, vēl daļa preču tiek pārdota AS “Rautakesko”, kā arī SIA “Birkoff” un SIA “Preču loģistika”. “Birkoff” un “Preču loģistika” pieder bijušajiem “Tapeks” darbiniekiem.
Priedītis atzīst, ka “Birkoff” un “Preču loģistika” īpašnieki ir bijušie “Tapeks” darbinieki, tomēr norāda, ka pašam nekāda saistība ar preču pārdošanu nav. Neoficiāla informācija liecina, ka pārdošanas darījumos ir iesaistīta arī SIA “Preču aģentūra”, kuras īpašnieks ir bijušais “Tapeks” valdes loceklis, tomēr Priedītis šādu informāciju neapstiprina.
“Tapeks” vadītājs arī atzina, ka preces tiek pārdotas ar lielām atlaidēm.
Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies “Tapeks” preču piegādātājiem, piemēram, “Paroc”, “Tenax”, “Maxit”, “Knauf” un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks “Tapeks” bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas.
Priedītis laikrakstam skaidroja, ka veikalu telpas nepieder “Tapeks”, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo “Tapro” veikalu telpām pēc “Tapeks” maksātnespējas mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.
“Birkoff” līdzīpašnieks, kurš ir biznesa partneris Priedītim celtniecības firmā “Kvadrum”, Didzis Pētersons laikrakstam pastāstīja, ka preces no “Tapeks” veikaliem viņš iegādājas tāpēc, ka, pirmkārt, paplašina darbības spektru, otrkārt, zinot, ka “Kvadrum” līdzīpašnieks ir Priedītis, “K-rauta” pārtraukusi līgumattiecības un bijusi iespējama vien priekšapmaksa, bet to viņš nav varējis atļauties, jo par nodotajiem celtniecības objektiem nauda tiek saņemta tikai pēc pusotra mēneša.
Tiesa gan, no “Tapeks” “Kvadrum” iepircis 95% apdares celtniecības materiālu, pārējo – no “K-rauta” un “Kuršiem”.
“Celtniecības nozare ir zemā punktā un ir vērts ieguldīt nākotnei,” uzskata Pētersons. “Lielākais spēlētājs būvmateriālu tirdzniecībā “Tapeks” ir zem ūdens, parādījusies brīva niša, un, lai būvmateriālu pīrāgs lielā mērā nepārietu “Kuršu” ziņā, arī nolēmu nodarboties ar šo biznesu.”
“Birkoff” nopirktās preces tiks pārdotas mazumtirdzniecībā līdzšinējos “Tapro” veikalos Preiļos, Daugavpilī, Rīgā un Ventspilī. Veikalu telpas nomās nevis “Tapeks”, bet “Birkoff”. Pētersons nevēlējās komentēt, cik lielu daļu, ar kādu atlaidi un par kādu summu no “Tapeks” precēm pērk “Birkoff”.
Pēc Priedīša teiktā, piegādātājiem tiek nodarīti zaudējumi, jo banka ir apķīlājusi preci un nevēlas to atdot piegādātājiem. “Ja prece dota uz nomaksu, piegādātāji var par to cīnīties tiesā, taču, tā kā “Swedbank” un “Nordea” bankām ir reģistrētās ķīlas, tad bankas uzskata, ka arī prece ir viņu īpašums,” atzīst uzņēmējs.
Viņš teica, ka kopējie “Tapeks” parādi kreditoriem ir 8-10 miljoni latu.
“Paroc” pārstāvis Ronalds Liepiņš laikrakstam atzina, ka ir šokā. “Turklāt šajā shēmā iesaistītas arī bankas, bet pašlaik, nesniedzot maksātnespējas pieteikumu, tiek vienkārši novilcināts laiks.”
Viņš retoriski vaicāja: “Vai tiešām “Tapeks” cilvēki domā, ka tagad piegādātājus uzmetīs un pēc tam varēs turpināt sadarbību?”
Liepiņš sacīja, ka nekad nesadarbosies ar preču pircējiem, kuros ir bijušie “Tapeks” darbinieki, kā arī piebilda – ja tuvākajās dienās neviens neiesniegs “Tapeks” maksātnespējas pieteikumu, tad to darīs “Paroc”. “Tapeks” palicis parādā daudzus tūkstošus latu.
Priedītis jau 6.februārī solīja, ka tuvākajās dienās kompānija iesniegs maksātnespējas pieteikumu, tomēr līdz šim tas vēl nav izdarīts. Tomēr 19.februārī pieteikta “Tapeks” meitasuzņēmumu – SIA “Aile” un SIA “Birkoff” – maksātnespēja.
“Maxit” direktors Mārtiņš Misa pastāstīja, ka arī viņa pārstāvētajai kompānijai “Tapeks” ir parādā. “Pērn viss bija kārtībā, bet nemaksāšana sākās aptuveni oktobrī, kad “Tapeks” paziņoja, ka “Swedbank” nevēlas pagarināt kredītlīniju.”
Misa arī teica, ka nepatīkamākais ir fakts, ka, lai atgūtu preci vai naudu, ir jācīnās ar banku, bet neviens piegādātājs nevēlas to darīt, jo paši ir “Swedbank” klienti.
Kompānijas “Tenax” valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma paskaidroja, ka “Tapeks” bija ļoti labs partneris daudzus gadus, tāpēc nav skaidrs, kādēļ ir jākrāpj piegādātāji. Kurma teica, ka viņam ir divas versijas, kā tika apkrāpti piegādātāji, taču atklāt tās nevēlējās. Viņš piebilda: “Jebkurā gadījumā neviens no shēmas variantiem nav godīgs un ir nepieņemams.”
Ar kompānijas “Knauf” vadītāju Jāni Krauli laikrakstam sazināties neizdevās, tomēr “Dienas Biznesa” rīcībā esošā informācija liecina, ka “Knauf” ir viens no retajiem, kas uz nomaksu doto produkciju bija apdrošinājis.
