Šajā nedēļas nogalē, 19. un 20. augustā, Ziemupes jūrmalā, Dienvidkurzemes novadā ar vadmotīvu “Mežs” norisināsies divpadsmitais atpūtas pasākums “ma-DARA”. 19. augusta programmā plānoti gan koncerti, gan izzinošas satikšanās, zināšanu un prasmju mītava, aktīva līdzdarbošanās un mierpilna saplūšana ar dabu. Savukārt, 20. augustā pulksten 11.00 – “Brokastis ar Eihi” un Cēsu mazais teātris ar Kristas Burānes izrādi “Dullais”.
Vēl pirms pasākuma atklāšanas, 19.augustā pulksten 12 būs iespēja doties nelielā gājienā pa Ziemupes liguma mežu kopā ar meža biotopu eksperti Sandru Ikaunieci, lai ieskatītos tā struktūrā un procesos, kas svarīgi meža bioloģiskajai daudzveidībai. Savukārt, pulksten 12.30 kopā ar senvēstures entuziastiem Maiju un Uģi varēs izcept savu maizes karašiņu Eināra Dumpja būvētajā senajā krāsnī (vietu skaits ierobežots, vēlams iepriekš pieteikties), portālu “ReKurZeme” informē biedrības “Ziemupīte” pārstāves Daina Vanaga un Daiga Kadeģe.
Pulksten 13 sāksies muzikālā programma – Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, studijas “Tev un man” dziedātāji Igetas Ozoliņas vadībā, jaunais talants Jānis Bibis, kapela “Skani”, folkloras kopa “Kurtuove” no Lietuvas, koklētāju ansamblis “Saules kokles”, ģimeņmūzikas grupa “Križevic band-a” u.c.
Šogad taps īpašais ma-DARAS Meža lakats – visas dienas garumā ikviens aicināts pielikt roku un ieaust savu sajūtu dzīparu īpašajā ma-DARAS lakatā meistares Ineses Apsītes vadībā, kuru ap pulksten 20 izsoles kārtībā būs iespēja iegādāties, tādējādi atbalstot nākamā gada “ma-DARAS” tapšanu.
Mītavā – vietā, kur mijas prasmes, zināšanas un lietas – sastapsiet tādus meistarus kā kokamatnieku Kārli Ziediņu, vienīgos tāšu meistarus Latvijā Madaru un Kasparus Zvirbuļus (BirchBirds), Brocēnu lietišķās tautas mākslas meistares no studijas “Madaras”, rotkali Hariju Jaunzemi, flautu gatavotāju Āri Godiņu (Āra flautas), poļu ģimenes uzņēmumu “Czerwone Korale”, kas jau vairāk kā 30 gadus nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu un pārstrādi, dabas krāsu veidotāju Aigaru Kokinu, kas parādīs un pastāstīs par dabas resursu izmantošanu krāsu veidošanā, kā arī citus praktisku un skaistu lietu darinātājus. Kopā ar jogas meistari Evu Milleri ikvienam būs iespējas sazemēties jūras krastā.
Mednieks, aktīvists Dainis Kreicbergs aicina uz sarunu “Patiesībai pa pēdām!”, piedāvājot ieskatu medību saimniecībā. “Aktīva un pieredzējuša mednieka pavadībā meklēsim takas uz patiesību, ceļā apiesim mītus un leksim pāri maldiem. Stāstos satiksim nevienu vien medījamo dzīvnieku un nedaudz ieskatīsimies arī to bioloģijā. Kāds mainīs domas, kāds nostiprinās savu pārliecību – svarīgākais ir, ka katram dalībniekam tiks dota iespēja pārbaudīt savu izpratni par un ap medībām – klausoties, domājot un jautājot, “ stāsta D. Kreicbergs.
Tēlniece Rūta Patmalniece piedāvās veidot dabas velšu atlējumus ģipsī, Dace Mieme – savu īpašo kreklu ar dabas materiālu atspiedumu, multimāksliniece Madara Rubena aicinās sajust māla maģisko spēku, norisināsies Vairas Kārkliņas grāmatas “Savvaļas augu virtuve. Otrā grāmatas” prezentācija, būs iespēja degustēt meža labumus – priežu, sūnu, skuju un lazdu našķus.
Visiem ūdeņiem tekot uz jūru, arī mežsaimniecība ietekmē jūras kvalitāti. Latvijas Hidroekoloģijas institūts, kas ikdienā strādā ar jūras vides apsekošanu un tās dzīves izpēti, ma-DARAs laikā izskaidros, kādos apstākļos vislabāk aug dažādas jūras aļģes, iepazīstinās ar aļģu daudzveidību un parādīs vienu no veidiem, kā tās var izmantot.
Uzzini vairāk par kuršu pilskalniem, svētvietām, amatiem, apģērbu un ēdienu Baltu ceļa maršruta lielformāta foto izstādē par Kuršu loku. Izstāde būs apskatāma Ziemupē līdz septembra beigām.
Mežā būs aplūkojama Dāvja Ieviņa instalācija “Vigvams no tērauda, orgstikla un spoguļlīmplēves. Vēsturiskā vigvama motīvs, kas simbolizē pasaulē pirmās cilvēku radītās mājvietas. Mūsdienīgais kad cilvēki šajā tehnoloģiju ērā redz tikai sevi un neapzinās, ka apkārtējā pasaule vēro viņu.”
Mobilā dabas klase piedāvās atraktīvā un izklaidējošā veidā izzināt dabas ekosistēmas, dabas vērtības un iesaistīties dabas saglabāšanas pasākumos.
Tējnīcā – vietā, kur dzeja mijas ar dziesmu, dzirdēsim koklētāju Zani Sniķeri, Austrasbērnus, dziesminieci Zandu Štrausu, ar dzeju uzstāsies Daiga Kadeģe, Kārlis Ābols, Sanita Stepena, Normunds Dzintars, Jana Egle, Ineta Stadgale u.c.
Viens no vakara īpašajiem notikumiem – didžeridū (Roberts Vidzidskis) un šamaniskās balss (Santa Samāra Grīniņa) dzīvā improvizācija saulrietā. Pēc saules pavadīšanas, kopā kursim Uguni. Pēc Uguns iekuršanas kopā ar biologu Ritvaru Rekmani būs iespēja veidot gaismas lamatas un pētīt kādi kukaiņi un radībiņas dzīvo Ziemupes jūrmalā.
- augustā Ziemupes jūrmalā atpūtas pasākuma “ma-DARA” ietvaros pulksten 11.00 “Brokastis ar Eihi” – rīta saruna ar režisoru, savās saknēs ziemupnieku – Mārtiņu Eihi par izrādi “Dullais”. Līdzi aicinām ņemt cienastiņu kopīgam brokastu galdam. Pulksten 12, pie labvēlīgiem laikapstākļiem pašā jūras krastā, Cēsu mazais teātris ar Kristas Burānes izrādi “Dullais”.
“Kas ir aiz horizonta? Jāpagaida, kad aizsals jūra, lai var aizskriet paskatīties, kas tur ir. Kā Saule katru rītu var būt atkal pie debesīm, ja katru vakaru nokrīt jūrā? Kā Zeme, Mēness un Saule var turēties paši un nenokrist? Ir tik daudz jautājumu, bet lielie nevar saprotami atbildēt. Vai pieaugušie tiešām saprot savus bērnus un jauniešus mūsdienās labāk, kā pirms 120 gadiem? Jauniešiem ir tik daudz jautājumu, bet pieaugušajiem pārāk maz atbilžu. Kā tas ir, ja pieaugušais zina labāk, kas bērnam vajadzīgs?” teiks izrādes anotācijā. Tā ieguvusi ” Spēlmaņu nakts 2019./2020.” nomināciju ” Gada izrāde jauniešiem”.
K. Burānes “Dullais” ir pēc Sudraba Edžus “Dullais Dauka” motīviem. Izrādē būs stāsts par zinātkāro Dullo un aktieru atmiņas par to, kā tas ir būt pusaudzim pieaugušo pasaulē. Izrādes režisors – Mārtiņš Eihe. Aktieri – Anna Nele Āboliņa, Liena Šmukste, Emīls Krūmiņš un Ģirts Rāviņš. Izrādes garums 1h. Ieeja ir bez maksas, bet tās laikā būs iespējams noziedot, lai būtu iespējams arī nākamajā gadā atvest kādu no Mārtiņa Eihes izrādēm uz Ziemupi.
Izrāde “Dullais” Ziemupē notiek Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Kurzemes kultūras programma 2023” ietvaros.
Reklāma