Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu ar 2,8% deficītu

Saeima sestdien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi – nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27, vēsta LETA.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Tikmēr 2021.gada budžeta un to pavadošo likumprojektu izskatīšana Saeimai 2020.gadā prasījusi vēsturiski ilgāko laiku, kopumā šim procesam atvēlot gandrīz 78 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Tāpat kā budžets 2022.gadam, arī šis budžets tika pieņemts e-Saeimas sistēmā.

Deputāt budžeta papildināšanai bija iesnieguši vairākus simtus priekšlikumu, viņu ieceru summai sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču atbalstītas tika tikai dažas izmaiņas, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikums par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā un piešķirt salīdzinoši nelielu summu reto slimību ārstēšanai.

Saeima budžeta izskatīšanas gaitā atbalstīja opozīcijas dažas iesniegtās idejas, kas oficiāli noformulēti kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi. Atbalstīts “Apvienotā saraksta” (AS) rosinājums piešķirt 20 000 eiro cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Pēc deputātes Ramonas Petravičas (LPV) sākotnējā priekšlikuma reto slimību ārstēšanai 2024.gadā, tajā skaitā, miastēnijas ārstēšanai piešķirti 13 000 eiro.

Atbilstoši Budžeta komisijā precizētajam “Stabilitātei” rosinājumam Bērnu klīniskai universitātes slimnīcai programmas izveidei, lai nodrošinātu hematonkoloģisko preparātu ievadi mājas apstākļos, piešķirti 40 000 eiro.

Valdošās koalīcijas politiķi tika solījuši un pieturējās pie tā, ka “deputātu kvotu”, proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebija.

2024.gada valsts budžetā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti nepilnu 14,5 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti nedaudz virs 16,2 miljardu eiro apmērā. Pēc budžeta pieņemšanas tā skaitļi vēl var tikt precizēti atbilstoši šodien galīgajā lasījumā pieņemtajai redakcijai.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP. Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par nepilniem 1,8 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido ap 10 miljardiem eiro, bet izdevumi vairāk nekā 12,1 miljards eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti nepilnu 4,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi nepilnu 4,4 miljardu eiro apmērā.

Pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vārdiem, 2024.gada budžetā nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepaaugstina nodokļu slogu iedzīvotājiem. Izskatot budžeta likumprojektu pakotni, lielākās diskusijas raisījās par 12% PVN likmes noteikšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem un par dabas resursu nodokļa piemērošanu mitrajām salvetēm.

Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas nosaka no 2024.gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem un smēķēšanas produktiem, grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, un grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas paredz no nākamā gada par 20% celt azartspēļu nodokļa likmi.

Ar šo budžetu paredzēta virzīšanās uz finansējuma palielināšanu aizsardzībai 3% no IKP apmērā 2027.gadā un 2,5% no IKP iekšējās drošības stiprināšanai 2026.gadā.

Finanšu ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums 2024.gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 1,659 miljardu eiro apmērā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš uzsvēra, ka 2024.gada valsts budžeta projekts ir Latvijas drošības un ilgtspējas budžets. Siliņa norādījusi, ka drošības jautājumi mūsu reģionā būs aktuāli arī nākamos gadus, tāpēc ieguldījumi vērsti uz to, lai Latvijas robežas būtu nostiprinātas, turpinātos bruņoto spēku spēju attīstība un pieaugtu Latvijas dienestu kapacitāte, reaģējot uz visu veidu izaicinājumiem, ieskaitot apdraudējumu kibertelpā.

Budžeta sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2024.gadam 45,524 miljardu eiro apmērā, 2025.gadam 48,338 miljardu eiro apmērā un 2026.gadam 51,122 miljardu eiro apmērā. Budžeta sagatavošanā izmantota IKP pieauguma tempa prognoze 2024.gadam 2,5%, 2025.gadam 2,9%, 2026.gadam 2,9%.

Savukārt budžeta sagatavošanā izmantotā inflācijas prognoze 2024.gadam ir 2,2%, 2025.gadam – 2,5%, bet 2026.gadam – 2,3%.

Budžeta izlīdzinātie izdevumi 2024.gadā noteikti 2,68 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātie izdevumi 1,62 miljardi eiro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātie izdevumi 701,747 miljoni eiro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātie izdevumi 358,551 miljons eiro eiro.

Valdības virzītajā sākotnējā piedāvājumā ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2024.gadā noteikts nepilni 199 miljoni eiro, tajā skaitā 23,596 miljoni eiro Rīgas pašvaldībai projekta “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” mērķu sasniegšanai. 2025. un 2026.gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118,138 miljoni eiro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiks precizēts.

Noteikts, ka 2024., 2025. un 2026.gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs. Noteikts arī ikgadējais finanšu resursu apmērs Rīgas pašvaldības obligāciju emitēšanai.

Valdības sākotnējā piedāvājumā budžeta likumā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2024., 2025. un 2026.gadā ir šāds – pašvaldību budžetiem – 75% un valsts budžetam – 25%.

Nākamā gada valsts budžetā papildu esošajām valsts programmām jaunas valdības programmas un prioritātes tiks finansētas ap 784 miljonu eiro apmērā.

Tostarp trim galvenajām valsts prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai – paredzēti 70% no papildu finansējuma, novirzot tām finansējumu ap 444 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām – ap 486 miljonu eiro apmērā.

Tostarp drošībai atvēlēti ap 92 miljoni eiro, izglītībai – ap 120 miljoni eiro, bet veselībai – 275 miljoni eiro.

Prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti līdzekļi no fiskālās telpas ap 148 miljonu eiro apmērā, budžeta izpildes procesā pārdalāmajiem finanšu līdzekļiem, tostarp papildu iemaksām valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī vienreizējiem pasākumiem finansējums ir paredzēts ārpus fiskālās telpas.

Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku papildu finansējumu atvēlējusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.

Tostarp ap 30 miljonus eiro plānots novirzīt atlīdzībai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, tai skaitā Probācijas dienestam. Savukārt ap 10 miljonus eiro plānots novirzīt valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanai.

Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem.

Izglītības jomā nozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Paredzēts ap 18 miljonus eiro finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, bet ap nepilnu miljonu eiro – STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.

No kopējā izglītības nozarei paredzētā finansējuma 91,3 miljoni eiro plānoti pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Papildus 11,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt finansējuma palielināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē, bet 3,3 miljoni eiro paredzēti augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024.gada 1.septembra.

Savukārt 4,95 miljonus eiro plānots novirzīt pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai, bet 4,2 miljonus eiro mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu un platformu izstrādei un uzturēšanai.

Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. Tāda pati summa budžetā rezervēta arī 2025. un 2026.gadam. 2024.gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. FM norāda, ka mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas.

Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti papildu 18 miljoni eiro. Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Lai 2024.gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti teju 176 miljoni eiro.

Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti seši miljoni eiro, bet 400 000 eiro – jaunuzņēmumu atbalstam.

Savukārt zemkopības nozarē plānots papildu finansējums ap 17 miljonu eiro apmērā. Būtiskākais finansējums – 12 miljoni eiro – plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, tai skaitā 1,1 miljons eiro braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanai valstpilsētu sabiedriskajā transportā.

Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi ap 33 miljonu eiro apmērā. Tostarp nepilni 15 miljoni eiro paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.

Līdz 75 miljoniem eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam – elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamgad prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt ap 5,6 miljonus eiro. Starp prioritātēm lielākais finansējums – 1,9 miljoni eiro – paredzēti kiberdrošības stiprināšanai.

Ārlietu ministrijai nākamgad plānots piešķirt papildus ap 1,7 miljonus eiro Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanai, Latvijas ārvalstu pārstāvniecību vietējās kapacitātes stiprināšana un Latvijas publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanai.

FM prioritārajiem pasākumiem nākamgad piešķirts ap 2,4 miljonus eiro, no kuriem ap 1,5 miljoniem eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienesta nodarbināto atlīdzībai.

Papildus ap 5,2 miljoni eiro paredzēti Kultūras ministrijai, no kuriem 2,5 miljoni eiro plānoti kultūras nozares cilvēkresursu kapacitātes celšanai, bet ap 1,4 miljoni eiro programmas “Latvijas skolas soma” pieejamības paplašināšanai.

Valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem, norāda FM. 2024.gada valsts budžeta pavadošo likumu paketē iekļauti grozījumi 19 likumos, ko Saeima pieņēmusi.

Piemēram, nodokļu politikā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tostarp darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.

Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensāciju par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī.

Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pasākums ietverts vienotā paketē ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā.

Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā noteikts, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Savukārt PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, pauž ministrijā.

Paredzēts pārskatīt un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, veicot atbilstošus grozījumus likumā par akcīzes nodokli un grozījumu likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības pieaugošo vajadzību finansēšanu, tostarp lai aizsargātu sabiedrības drošību un labklājību, ir izstrādāti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.

Ar šiem grozījumiem likumā no 2024.gada paredzēts noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus. Grozījumi likumā arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Minimālo algu no 2024.gada plānots palielināt līdz 700 eiro mēnesī.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu.

Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023.gada plānu pieaugs par ap 221 miljonu eiro. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Visām pašvaldībām 2024.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023.gadam plānoto. Tāpat sākotnēji tika panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotācija ap septiņu miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.