Ģimenes ārsts: Nedēļas piektajā dienā maksa par vizīti pie ģimenes ārsta varētu būt 30-40 eiro

Nedēļas piektajā dienā, kuru ģimenes ārsti grasās noteikt par maksas vizīšu dienu, samaksa par vizīti varētu būt no 30 līdz 40 eiro, aģentūrai LETA pauda ģimenes ārsts Jānis Žīgurs Alūksnē.

Viņš skaidroja, ka ģimenes ārstu asociāciju veiktie aprēķini liecina, ka no nākamā gada ģimenes ārstiem valsts finansējums samazināsies par 13%, kas aptuveni ir tā summa, kas nepieciešama vienai darba dienai nedēļā.

Turklāt ģimenes ārstiem līdz šim bijis finansējums aizvietošanai atvaļinājuma laikā. Jaunajā valsts piedāvājumā arī tas neesot paredzēts, kas nozīmē to, ka ģimenes ārstam būs jāatsakās no atvaļinājuma naudas, lai samaksātu par darbu kolēģim, kas aizvietos atvaļinājuma laikā, skaidro Žīgurs. Līdzīgi arī finansējumu esot arī gadījumā, ja ārsts saslimst un ir nepieciešama aizvietošana. Slimības pabalstam par pirmajām deviņām dienām paredzēto naudu būs jāsamaksā aizvietotājam.

Žīgurs atzīst, ka ģimenes ārstam pienākumu kļūstot arvien vairāk, slimojot arī speciālisti, kas nozīmē to, ka viņu pacienti jāaprūpē ģimenes ārstam. Piemēram, Alūksnē ir saslimis vienīgais ķirurgs poliklīnikā, tādēļ pacienti, kam nepieciešama pārsiešana, nāk pie ģimenes ārsta. “Mums būtībā visu laiku ir jāstrādā arī par to mediķi, kura kādā brīdī nav. Turklāt tagad ģimenes ārstiem ir jānoformē dokumenti senioriem, ko iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, lai saņemtu sociālos pabalstus. Tas ir milzīgs apjoms dokumentu, kam nav nekāda sakara ar primāro veselības aprūpi. Kāds “gaišais prāts” ir izdomājis, ka ģimenes ārstam “E-veselībā” būs jāievada informācija ne tikai par vakcinācijas faktu, bet arī par to, ka cilvēks ir atteicies no vakcinācijas, lai gan viņš pats šo informāciju “E-veselībā” varētu norādīt,” sūrojas ārsts.

Žīgurs akcentē, ka ģimenes ārsts saņem Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķināto kapitācijas naudu, ko valsts samaksā ģimenes ārstam par vienu praksē reģistrēto pacientu, un ar šo summu ir jāspēj nosegt visi tie papildu pienākumi, kurus tam uzliek valsts. “Speciālistam valsts ir noteikusi kvotu, piemēram, pieci pacienti, ko apmaksā valsts. Viņš var izvēlēties aizvērt durvis vai pieņemt sesto pacientu par maksu. Ģimenes ārsts darbdienā nevar aizvērt durvis, ja ir atnācis pacients ar akūtu saslimšanu,” norāda Žīgurs.

Ņemot vērā, ka viņam ir arī arodslimību ārsta specialitāte, Žīgurs apsver iespēju, ka viņš piektajā dienā varētu nesniegt ģimenes ārsta pakalpojumus, bet praktizēt kā arodārsts Balvos, kur šāda speciālista nav.

Jau vēstīts, ka šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure norāda, ka pagaidām neesot tikusi īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā. Pēc ģimenes ārstu aprēķiniem, no 1.janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to esot bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.

Nicmane-Aišpure pauda, ka LĢĀA biedri savā starpā vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024.gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) Latvijas Televīzijas radījumā “Šodienas jautājums” pirmdienas vakarā sacīja, ka pašlaik nav iespējams iedomāties, ka ģimenes ārsti varētu strādāt četras dienas nedēļā, jo jau tagad ir redzams ārstu trūkums.

Abu Meri norāda, ka ar ārstiem, kuri atteiksies strādāt piecas dienas nedēļā, varētu nenoslēgt līgumus ar valsti.

Ministrs sola rast iespējas atrast nepieciešamo finansējumu, lai palielinātu valsts atbalstu ģimenes praksei, jo pašlaik tā ir nepietiekama, it īpaši ziemas mēnešos.

Foto – Pixabay