Durbes novada “Kūmās 3” mītošais 300 aitu ganāmpulks strauji papildinās. Saimnieks Āris Grāmatiņš stāsta, ka pārsvarā vienai aitu mātei dzimst divi jēri, citām – viens vai trīs. Pērn bijuši arī četrīši.
Statistikā vidējais rādītājs esot vienai aitai pusotrs jērs. Pērn kādai aitai izdarīts ķeizargrieziens, un veterinārārsta Gata Kalniņa prasmīgās rīcības rezultātā izdzīvojusi gan māte, gan mazulis.
Jaundzimušos tur atsevišķi kopā ar māti, tad sadala pa vecumiem.
Jēriņi, kuru mātēm nav piena, jābaro no pudelītes. Ā. Grāmatiņš raksturo, ka labai aitai ir jābūt vidēja auguma, ražīgai, pienīgai, ar diviem trim jēriem metienā.
Gaļas ganāmpulka izveidei saimnieks ‘Latvijas tumšgalves’ krusto ar ārzemju šķirnēm. Tīrai, labi barotai šai šķirnei esot tieksme uz aptaukošanos, bet trekna aitas gaļa tirgū nederot.
“Kūmās 3” graudkopība un aitkopība viena otru papildina. Zemi, kas nav piemērota graudu un rapša audzēšanai, izmanto aitu ganībām un ilggadīgo zālāju veidošanai, siena vākšanai. “Jāstrādā ir nopietni un intensīvi,” zina Ā. Grāmatiņš.
Jērus no mātēm atšķirs, vedot uz vasaras ganībām. Ja gribot tīru šķirni, tad tie krietni jābrāķē. Piemēram, neder, ja uz jēra baltā sāna ir melns plankums.
Pagājušajā gadā no Latvijas eksportētas 1500 aitas, to skaitā 400 no “Kūmu 3” ganāmpulka. Valsts mērogam tas esot nieks. Latvijā kopumā reģistrēti 70 tūkstoši aitu, bet 1938. gadā Durbes novadā vien bijuši 40 tūkstoši.
Ā. Grāmatiņa domas par aitkopības politiku Latvijā un pasaulē lasiet šodienas, 10. marta, “Kursas Laikā”!
