Par spīti ārstu brīdinājumiem izvairīties no pārliekas sauļošanās, jo tā kopumā atstājot nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēku veselību, un tādu publikāciju trūkumu, kurās sauļošanās tiek ieteikta vai cildināta, joprojām vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka šis process atstāj labvēlīgu ietekmi uz veselību.
Par to liecina pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktās aptaujas dati. Kopumā 36% iedzīvotāju uzskata, ka sauļošanās atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, turklāt 4% domā, ka tā ir ļoti labvēlīga. Pretstatā 41% uzskata, ka sauļošanās atstātais iespaids ir nelabvēlīgs. Vēl 16% ir pārliecināti, ka sauļošanās nekādu iespaidu uz veselību neatstāj.
Saskaņā ar aptaujas datiem pēdējo gadu laikā iedzīvotāju viedokļi par sauļošanās kaitīgumu nav ļoti būtiski mainījušies. 2007.gadā par to, ka sauļošanās atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēku veselību, bija pārliecināti 35% iedzīvotāju, 2008.gadā – 42%, 2009.gadā – 36%. Savukārt to iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka sauļošanās ir laba, pēdējo četru gadu laikā ir mainījusies vēl mazāk: 2007.gadā tā domāja 37%, 2008.gadā – 34%, 2009.gadā – 39%.
Aptaujas veicēji secina, ka caurmērā biežāk par sauļošanās nelabvēlīgo iespaidu uz veselību ir pārliecinātas sievietes (47%), gados vecākie iedzīvotāji (vecuma grupa 55 līdz 74 gadi: 47%), cilvēki, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā (44%), Vidzemē (45%), Zemgalē (49%), kā arī lauku apvidos dzīvojošie (48%).
Savukārt iedzīvotāji vecumā līdz 44 gadiem (40%), krievu valodā runājošie (43%), kā arī rīdzinieki (46%) biežāk domā, ka sauļošanās iespaids uz cilvēku veselību ir labvēlīgs.
Tāpat aptauja atklāj sakarību starp izglītības līmeni un pārliecību, ka sauļošanās atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz veselību, vēsta tās veicēji, kas piebilst: pretēji gaidītajam, ka izglītotākā sabiedrības daļa būs biežāk ieklausījusies mediķu teiktajā – atklājas pretējais. Proti, iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība, ievērojami biežāk ir pārliecināti, ka sauļošanās ir kaitīga salīdzinājumā ar augstāko izglītību ieguvušajiem.
Kopumā aptaujāti 1013 cilvēki vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
