uldis.dobelis
Sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidojis un pēcāk Rēzeknes novadā nokritis Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Saskaņā ar ministrijā pausto, sestdien Rēzeknes novadā ir nokritis krievu bezpilota lidaparāts. Pašlaik atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem. Taču AM norāda, ka jau pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieejamo informāciju, tas ielidojis Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas.
NBS rīkojas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība. Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis.
NBS konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorijā, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu, uzsver ministrijā. Situācijas izmeklēšana turpinās.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdien un tika uzreiz pamanīts.
“Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji,” stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.
Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis “naidīgu mērķu”. Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam “nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā”.
“Šī situācija ir kā apliecinājums, ka mums jāturpina uzsāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju un elektroniskās karadarbības spēju attīstībā, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Bet ārlietu ministre Baiba Braže (JV) norāda, ka pirmdien uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis.
“Krievijas karš Ukrainā liek nezaudēt modrību. Šodien arī Rumānijā līdzīgs incidents. Esam modri, izlēmīgi, vēsu prātu izsveram tālākos soļus, iesaistot sabiedrotos,” apgalvo amatpersona.
Ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija pastiprināti veic savu sauszemes robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību, tāpat NBS pastiprina pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Savukārt NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs Baltijas valstīm.
Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Kā vēstīts, masīva raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko 26.augusta rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja pagaidām neidentificēts objekts un, pēc visa spriežot, vēlāk nogāzies Polijas teritorijā, iepriekš pavēstīja Polijas armijas operatīvā vadība.
Operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.
Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās arī Rumānijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” 27.augustā sacīja, ka iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā.
Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgs. Sprūds uzsvēra, ka tas ir kopdarbs, šādos gadījumos notiek konsultācijas un šis jautājums ir dienas kārtībā.
Jāatceras, ka ārējā Polijas robeža ir arī ārējā NATO robeža, viņš akcentēja.
Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.
Foto – Freepik
Reklāma