Sestdien, 7. decembrī, aizputniece Anna Aniņa sagaidījusi savu 101. dzimšanas dienu. Annas kundze Aizputē dzīvo no 1959. gada, vēsta Dienvidkurzemes novada pašvaldība.
“Visu laiku daudz strādāju. Es nezinu, kas ir atvaļinājums. Viskautkas dzīvē ir darīts,” lēni stāsta Annas kundze. Pabeigusi Ēdolē septiņas klases, tad vakarskolu. Bijusi gan virtuves strādniece ēdnīcā, arī dakšojusi sienu, kulstījusi linus, strādājusi meža darbos, bijusi cukurfabrikas un pienotavas strādniece, audusi palagus, retinājusi bietes un darījusi daudz ko citu.
“Kara laikā raku tranšejas, bet to neieskaitīja darba stāžā,” ar nožēlu atzīst Annas kundze. “Kolhozs nozīmēja mani Rīgā kursos mācīties grāmatvedību. Ja varētu paiet, vēl tagad strādātu. Man bija dēls, tagad viņš kapos. Man ir sunītis Amors.”
Annu Aniņu sumināja Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis, Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Oksana Strēle, Aizputes pilsētas pārvaldes vadītājs Artis Čanders, sociālā darbiniece Valda Mužilovska un Samariešu apvienības mājās aprūpētājas. Visi apbrīnoja kundzes skaidro prātu un atmiņu. Viņa ar vienu aci lasa avīzi, talkā ņemot lupu, bet vakaros skatās televizoru, kā pati saka “žuļikfilmas”.
Kā atzīst aprūpētāja Inese, “Anna ļoti maz ēd un nekad nepārēdas.” Annas kundze pastāsta, ka garšo rīsu un auzu pārslu putra, skābs lauku krējums uz rudzu maizes. Pati joprojām vārot zupas, iemaisot gan krējumu, gan sviestu.
Savukārt zem spilvena kundzei ir balzama pudelīte. Pirms miega iedzer pa vienam malkam, uzēdot cepumiņu. Kundze ir saglabājusi arī humora izjūtu. Kad ēdot svētku kūku, no tās noripoja oga, viņa noteica: “Ko var no manis gribēt, Cūkas gadā dzimusi…”
Annas kundze ir apņēmības pilna pavasarī doties uz Latvijas simtgadnieku salidojumu. “Es, goda vārds, nemaz nevaru iedomāties, ka man ir 101.gads. Gribu sagaidīt arī 102 gadus.”
Foto – Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Reklāma