uldis.dobelis
Ceturtdien, 11. aprīlī, pulksten 19 Liepājas Simfoniskais orķestris koncertsērijā “Simfonija TUVĀK” aicina iepazīt Roberta Šūmaņa Trešo jeb Reinzemes simfoniju, kas koncertzālē “Lielais dzintars” skanēs diriģenta Normunda Šnē lasījumā.
Roberta Šūmaņa Trešā simfonija ir pēdējā no viņa simfonijām. Tā sarakstīta 1850. gadā pēc iedvesmojoša ceļojuma pa Reinzemi kopā ar sievu Klāru. Šūmanis mūzikā iekļāva gan ceļojuma elementus, gan atainoja arī citus savas dzīves notikumus, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.
Šūmanis rakstījis mūziku dažādos žanros, tostarp kamermūziku un dziesmas. Kaut arī jau 1832.–1833. gadā viņš uzrakstīja nepilnu simfoniju solminorā, simfoniskajam žanram viņš nopietni pievērsās tikai pēc sievas iedrošinājuma 1839. gadā.
Šūmanis guva ātrus panākumus kā simfoniskais komponists, un viņa 1841. gadā sarakstītā Pirmā simfonija, kas Leipcigā tika pirmatskaņota Fēliksa Mendelszona vadībā, tika uzņemta ļoti sirsnīgi.
- gadā tika pabeigts arī darbs, kas vēlāk izdots kā Ceturtā simfonija.
Liepājas Simfoniskā orķestra veidotais koncertcikls “Simfonija TUVĀK” veidots, lai iepazīstinātu klausītājus ar pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem – skaistām, klasiskām simfonijām, kas būtu jāzina ikvienam.
Koncerts un saruna “Simfonija TUVĀK” sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu arī ar diriģentu Normundu Šnē.
Diriģents, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē ir viens no tiem Latvijas mūziķiem, kurš gan mērķtiecīgi pievērsies baroka un klasicisma mūzikas vēsturiskā atskaņojuma izpētei, gan neatlaidīgi rosina jaunu darbu tapšanu un visjaunākās mūzikas atskaņošanu.
Tā tas bija jau tad, kad viņš – viens no Latvijas izcilākajiem obojistiem – muzicēja dažādos kameransambļos un uzstājās kā solists. 20. un 21. gadsimta partitūras ar patiesu misijas apziņu iestudējuši un atskaņojuši visi viņa radītie orķestri – savulaik “Rīgas kamermūziķi” (1987 – 2006) un Rīgas Festivāla orķestris (1999 – 2006), bet tagad – “Sinfonietta Rīga” (2006).
“Šķiet, tieši diriģenta darbība man ļāvusi apjaust, cik svarīgs ir līdzsvars starp racionālo un emocionālo. Jūs varat emocionāli lēkāt, cik vēlaties, taču orķestris jums var neatbildēt. Man nepatīk ārišķības, nepiekrītu, ka diriģentam jātaisa šovs – diriģentam jāpalīdz orķestrim spēlēt. Man liekas, jebkurš atskaņojums ir kāds vēstījums, tikai katram klausītājam to jāmāk atšifrēt pašam,” stāsta Normunds Šnē.
Publicitātes foto
Reklāma